Latvijas kultūras kanons

Latvijas kultūras kanons līdzīgi kā citās Eiropas valstīs izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai. Kanona diskurss saistāms ar kultūras atmiņas jēdzienu, kas skaidrojams kā cilvēku grupas, noteiktas kultūras pārstāvju kopējas zināšanas noteiktā brīdī. Tādējādi var teikt, ka kanons ir līdzeklis šādas kopējas kultūras atmiņas radīšanai un izplatīšanai. Darbs pie Latvijas kultūras kanona veidošanas tika uzsākts 2007. gada nogalē. Tika izveidotas ekspertu darba grupas septiņās nozarēs (Arhitektūra un dizains, Kino, Literatūra, Mūzika, Skatuves māksla, Tautas tradīcijas, Vizuālā māksla). Šobrīd Kultūras kanona izveide ir noslēgusies un Kultūras kanonu veido 99 kultūras vērtības.

Kultūras kanona ekspertu darba grupa:
Arhitektūras un dizaina nozarē - Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe, arhitekti Jānis Lejnieks, Ieva Zībārte, Dizaina informācijas centra projektu vadītāja Inese Pētersone, Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja Ilze Martinsone.
Kino nozarē - Sarakstu izveidoja ekspertu darba grupa - kinozinātniece Valentīna Freimane, kinokritiķe Dita Rietuma, filozofs Uldis Tīrons, kinorežisors Jānis Putniņš, kinožurnāliste Kristīne Matīsa.
Literatūras nozarē – rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis, literatūrzinātnieks Raimonds Briedis, literatūrzinātnieks un kritiķis Gunārs Bībers, rakstniece Nora Ikstena, izdevējs un redaktors Reinis Tukišs.
Mūzikas nozarē – Latvijas Radio 3 direktore Gunda Vaivode, muzikologs Mikus Čežē, komponisti Juris Karlsons un Rolands Kronlaks, žurnāla Mūzikas Saule galvenais redaktors Orests Silabriedis.
Skatuves mākslas nozarē - Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš, teātra zinātnieces un kritiķes Silvija Radzone, Lilija Dzene, Guna Zeltiņa, Līga Ulberte, baleta māksliniece un horeogrāfe Gunta Bāliņa.
Tautas tradīciju nozarē - Latviešu Folkloras krātuves vadītāja, folkloras pētniece Dace Bula, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, Latvijas Universitātes folkloras profesore Janīna Kursīte, Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kustības aktivitāšu mākslinieciskā vadītāja, filozofe Māra Mellēna, Latvijas Universitātes asociētais profesors, etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, kultūras ministrijas vecākā referente nemateriālā kultūras mantojuma politikā, tradicionālās dziedāšanas grupas "Saucējas" dalībniece Signe Pujāte.
Vizuālās mākslas nozarē – Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, mākslas zinātnieces Laima Slava un Kristiāna Ābele.

Apskatīt Kultūras kanona vērtības laika kartē

Veidots sadarbībā ar Latvijas Kulktūras ministriju un www.kulturaskanons.lv