Deklamācija Dzejas vārdnīca
... Virza,... un nošūpojas, bet nepagūst ielūzt /../ Tēva un Virzas deklamēšanai bija vieni un tie paši pamati, un tomēr - cik dažādi viņi lasīja! Virza nemeklējās pēc loģikas, dažādības vai noskaņām, bet gan pēc pacilāta, rāvēja, dimdīga ritma. Patoss un “uzpūsta ... pacilātība ir bīstamas ...

Stilizācija Dzejas vārdnīca
... Virza.... Vai dzejoļiem “A la maniere de V.Strēlerte, Virza, Čaks” tu sākotnēji izdomāji kā “a la maniere” rakstāmus, vai tu pēc tam atklāji, ka tev ir iznācis “a la maniere”? Olafs Stumbrs: Nē, tie bija izdomāti iepriekš kā “a la maniere”. Es tolaik visai cīnījos ... pret šīm ietekmēm ...

Galma dzejnieks Dzejas vārdnīca
... Virza,... / “ “Vispār, ja kāds apgalvo, ka Virza bijis nezkāds “galma dzejnieks”, tad tas ir galīgi greizi teikts. Virza dažu labu reizi bija ar tā saucamo “galmu” konfliktā, un 1939.gada rudenī - gan ne literāru jautājumu dēļ - tik smagā konfliktā, ka viņam pavēlēja dažas nedēļas atstāt ...

Individuālisms Dzejas vārdnīca
... Eglītis, J.Akuraters, E.Virza) un lit-rai vispār raksturīga tiecība, kas veidojās kā pretreakcija iepriekšējā dzejas posma pasvītroti ...

Dievināšana Dzejas vārdnīca
... 20.gs. sāk. (sk. piem., E.Virzas Tev, dievinātais! , V.Eglīša Valerijam Brjusovam ), arī 1960.g., kad tika dievināti, pielūgti I.Ziedonis, O.Vācietis, J.Peters un daži citi. Te svarīgs bija arī dievināto ārējais veidols, atbilstība iedomātajam. Sevišķi atbilstīgs ārējam dievišķīgo ... gudrību ...

Elēģija Dzejas vārdnīca
... Virza,... skumjā un dziļā tevi kādu reiz panākšu es. E.Virzas Elēģijā arhaizēta ne tikai izteiksme, bet stilizēts arī antīkais elēģiju pantmērs (heksametrs ar pentametru elēģiskā distiha pantformā). - E.Virza to neatveido burtiski, bet piedāvā tā funkcionālu ekvivalentu - sešpēdu anapestu ar ...

Bohēma Dzejas vārdnīca
... Virza ... pacūcisks vārds lika aktrisei viegli pietvīkt. Tad Virza pēkšņi ieraudzīja mani un turpat no aktrises klēpja sauca: “Ērman! Maķ tvojū, ja tu tūliņ nenolasīsi savu dzejoli par Kasparu Gaitiņu...” (Tāda man nebija, gan par Kaudzīšiem).” “Smēķētāju zili piedūmots ... virzot uz bohēmu ...

Patriotiskā dzeja Dzejas vārdnīca
... dz. meistari Auseklis, E.Virza, L.Breikšs, Andrejs Eglītis. Viens no māsklinieciski spilgtākajiem un vienlaikus dziļākajiem p.dz. paraugiem ir J. Jaunsudrabiņa trimdā dzejprozas formā uzrakstītais darbs Piemini Latviju! “Laicīgās dziesmas izšķir: tēvijas jeb patriotiskās un brīvības ... dziesmas, kara ...

Rakstāmgalds un dzejošana Dzejas vārdnīca
... ” I.Leimane: “Dzejnieks Virza liek sev uztaisīt rakstāmgaldu no Iecavas Billītēs cirsta bērza bluķa, es pērku antikvariātā vecu galdu ar liesmainām bērza šķiedrām. Virza savu darba galdu darina pēc sava prāta, es pakļaujos veco Rīgas amatnieku gaumei.” “Vilis Cedriņš ir “Tēvijas Sarga ...

Satīra Dzejas vārdnīca
... Treimanis - Zvārgulis, Pērsietis, R.Blaumanis, Rainis, E.Virza, J.Medenis, P.Aigars u.c. S. nav saistīta ar noteiktu pantmēru vai panta formu, izņemot tos darbus, kas apzināti orientēti uz antīko paraugu. Tādā gadījumā s. sacerētas heksametrā, elēģiskā distiha formā vai sešpēdu ... jambā (J.Alunāns ...

Pseidonīms Dzejas vārdnīca
... drukātās rindiņas, un tā viņš man palicis.” ”Virza savu pseudonimu rakstīja ”Virsa”, jo, ja rakstot ”Virza”, pēc viņa jaunības pareizrakstības tas jālasa ”Virca”.” I.Vīksna: “Ar draudzīgu smaidu zēnīgajā sejā Cedriņš /manuskriptus/ aizsūta uz saliktuvi, un man lielā steigā jāizdomā ...

Pozitīvisms Dzejas vārdnīca
... Veselis ( Tīrumu ļaudis, Dienas krusts ), V.Veldre, E.Virza, daļēji arī A.Čaks ar poēmu Mūžības skartie . P. ideologi filozofs V.Reiznieks, rakstn. un lit.krit. J.Lapiņš, E.Virza, K.Rabācs, O.Nonācs, A.Kroders, A.Plensners, E.Brastiņš, J.Ķelpe. Mākslin. ziņā p. orientēts uz heroisko, patētisko stilā ...

Poēma Dzejas vārdnīca
... Virzas ... Gogolis Mirušās dvēseles , Ed.Virza Straumēni ). “Poēma”, kas dažās valodās nozīmē vienkārši “dzejolis”, latviešu literatūrā raisa priekšstatu par visai apjomīgu dzejas rindu plūsmu, kura majestātiski virzās uz episkuma pusi. Vai arī garāku, vienā elpā, bez pārtraukumiem sniegtu ...

Erotiskā dzeja Dzejas vārdnīca
... pirmoreiz akcentēti dekad. dzejā (V.Eglītis, E.Virza), kas izsauc gluži histērisku vienas lielas lasītāju un kritiķu daļas reakciju. E.d. rakstījuši R.Mūks, M.Čaklais, J.Rokpelnis u.c., sk. nerātnās dainas , obscēniji “Savās mīlas dziesmās viņi /t.i. latvieši/ nekad neapdzied ... neko erotisku grieķu ...

Improvizācija Dzejas vārdnīca
... ./” “Reizēm mēs ar Virzu arī sacentāmies runāšanā pantos, bet man arvienu bija jāuzdod pirmajam. Virza, turpretī, bija nenogurstošs: un ja šos viņa spārnotos pantus pierakstītu, sakrātos vairākas iespiedloksnes. Bet, diemžēl, visi viņi aizspurguši aizmirstības zilajās debesīs.”