virzas Meža enciklopēdija
... pacietas, šauri lancetiskas. Zied V—VI. Zāļlapu virza ( S.graminea ) sastopama bieži sausos izcirtumos, birztalās, mežmalās. Daudzg. augs ar ļoganu stublāju un lineārām lapām. Zied V—VII. Birztalas virza ( S.nemorum ) bieži sastopama krūmājos, lapkoku un jauktos mežos. Līdz ... 60 cm augsts, daudzg ...

zemsedze Meža enciklopēdija
... vienmēr būs sastopama podagras gārsa, birztalas virza, birztalas skarene, mūru mežsalāts. Ļoti bieži ∆ s. ir arī labi augsnes indikatori, piem. , brūklenes, virši, kosas aug skābā augsnē, bet gārsas, kārveles — bāziskā augsnē, nātres un ugunspuķes — slāpekļvielām ...

mistrājs Meža enciklopēdija
... stāvā bieži sastopamas gārsas, miešķi, cietā virza jeb spuļģītis, zeltnātrītes, baltais vizbulis, pavasara dedestiņa, mežsalāti, sievpapardes, ēnsmilgas, kaņepenes, septiņvīres, meža grīslis; II stāvs ļoti rets vai mozaīkveidīgs, tajā aug spuraines, skrajlapes, rožgalvītes. Izcirtumos ātri ieviešas ...

gārša, Meža enciklopēdija
... stāvā bieži sastopamas gārsas, miešķi, cietā virza jeb spuļģītis, zeltnātrītes, baltais vizbulis, pavasara dedestiņa, mežsalāti, spriganes, zaķskābenes, sievpapardes, ēnsmilgas, kreimenes; II stāvs rets, tajā aug spuraines, skrajlapes, rožgalvītes. Izcirtumos ātri ieviešas platlapji, ko vēlāk nomaina ...

eitrofikācija Meža enciklopēdija
... Šādi augi ir nezāles (mazā virza, sīkziedu sprigane, lielā nātre, tīruma usne), graudzāles (kamolzāles, parastā smilga, liektā sariņsmilga), kā arī krūmi (sarkanais plūškoks, parastā lazda, parastā ieva, vārpainā korinte). Par vides ∆ liecina arī mežaudzes strukt. maiņa beidzamajos gadu desmitos ...

dižsils Meža enciklopēdija
... kaņepenes, meža vizbulis, zemenes, veronikas, birztalas virza, meža grīslis; II stāvā aug stāvaines, spuraines, skrajlapes, rožgalvītes. Izcirtumi ātri aizzeļ, un priede nevar dabiski atjaunoties, tādēļ ∆ jāatjauno mākslīgi, stādot priedi. Ar kopšanas cirtēm veicināms citu koku s. piemistrojums, kas ...

gravu un nogāžu meži Meža enciklopēdija
... gāršai raksturīgas sugas: meža grīslis, cietā virza, dzeltenā zeltnātrīte, podagras gārsa, birztalas skarene. Retas un aizsargājamas s. pārstāv daudzgadīgā mēnesene, sīpoliņu zobainīte, Benekena zaķauza ( Bromopsis benekenii ). Upju ielejās un strautu gravās izveidojusies daudzveidīga epifītisko ...

šļūce Meža enciklopēdija
... Šļūkšanu sāk no ceļa malām un virza uz vidu ar pārsegumu 20—30 cm.

mizošanas mašīnas Meža enciklopēdija
... Strādājot ar nepārtrauktas darbības ∆ , sortim. virza tām cauri nepārtraukti.

eitrofiskie augi Meža enciklopēdija
... ir parastā zeltnātrīte, birztalas virza, ārstniecības lakacis, parastā kumeļpēda, no sūnu s. — lielā spuraine, platlapu knābīte, viļņainā skrajlape; slapjaiņu zemsedzē — lēdzerkste, purva cietpiene, parastā sievpaparde, no sūnām — biežāk augstā un dumbra skrajlape ...

vielu aprite mežā Meža enciklopēdija
... ∆ iespējams daļēji regulēt un virzīt ar attiecīgiem mežs. pasākumiem.

tehnoloģiskais koridors Meža enciklopēdija
... stumbru kvalitāte nedaudz pazeminās). ∆ jācenšas virzīt pa laucēm, stigām, ar mazvērtīgiem kokiem apaugušām vietām dabiskā krituma virzienā (nekādā gadījumā šķērsām nogāzei), tiem jābūt taisniem, novirzes pieļaujamas, vienīgi apejot staignas vietas, paugurus vai perspektīvas koku grupas, jo ...

dabas aizsardzība Meža enciklopēdija
... patērētāja pienākums ir virzīt savu darbību tā, lai jebkurš mūsu planētas reģions spētu iespējami maks. akumulēt nepieciešamo Saules enerģiju visu biosfēras dzīvības formu bagātināšanai un pozitīvai ģenēzei. Tas iespējams, vienīgi aizsargājot un saprātīgi izmantojot kā esošās, tā mākslīgi ...

zemdega Meža enciklopēdija
... ilgi, un to nodzēst ir grūti. Uguns uz priekšu virzās lēni — tikai dažus metrus diennaktī. Pēc degšanas dziļuma izšķir seklo (50 cm). ∆ skartie koki krīt ar galotnēm tajā virzienā, no kura nāk uguns. Tā kā tas ir dažāds, sakritušo koku izvietojums ir haotisks. Lai nodzēstu ... virzot tieši ...

vainaguguns Meža enciklopēdija
... virzās ... kas izceļas neliela vai mērena vēja laikā un virzās uz priekšu lēni (vid. 1—2 km/h), un nenoturīgo jeb skrejošo ∆ , kas izceļas stiprā vējā un virzās uz priekšu ar vid. ātrumu 4—6 km/h, dažkārt stiprā vējā sasniedz pat 20 km/h. Visbiežāk ∆ izceļas no skrejuguns vējainā ...