Valsts prezidents Vēstures enciklopēdija
Saskaņā ar Satversmi Latvija ir parlamentāra republika. Valsts prezidentu ievēl Saeima uz 4 gadiem (līdz 1997. g. decembrim uz 3 gadiem) ar ne mazāk kā 51 deputātu balsu vairākumu. Valsts prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Vienu un to pašu personu par Valsts prezidentu ... Latvijas ... Latvijā ...

Valsts karogs Vēstures enciklopēdija
... Latvijas Republikas Satversmē noteikts, ka "Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru". 1923.23.I tika precizēts, ka valsts karogs ir karmīnsarkans ar baltu svītru proporcijās 2:1:2. Šis precizējums bija nepieciešams, lai Latvijas karogu varētu atšķirt no Austrijas ... karoga ... karogam ...

Valsts ģerbonis Vēstures enciklopēdija
... Satversmes sapulce apstiprināja Latvijas Republikas lielo valsts ģerboni. Viens no priekšlikumiem tā izveidei bija par pamatu ņemt saules motīvu. Taču vairākums atbalstīja tradicionālo ģerboņa formu, kurā tiktu saglabāts arī saules motīvs. Lielā ģerboņa augšmalā no zila ... laukuma paceļas ...

Valsts himna Vēstures enciklopēdija
... Latvijas ... himnu ... šo dziesmu aizliedza, to zināja un dziedāja visos Latvijas novados. 1918.18.XI Latvijas Republikas pasludināšanas svinīgajā aktā šo dziesmu-lūgšanu atskaņoja vairākkārt. Oficiāli pār valsts himnu "Dievs svētī Latviju!" apstiprināja 20.gadu ... 2.pusē. Valsts himna ...

Latvijas Republika II Vēstures enciklopēdija
... Latvijā.... Latvijas ... pie Eiropas Padomes ēkas Strasbūrā tika pacelts Latvijas Valsts karogs . Īpaši nozīmīga ir 1998.g. 17. janvārī parakstītā Baltijas valstu un ASV Partnerības harta. Tā skaidri apliecina Baltijas valstu tiesības un iespējas integrēties Rietumu ... novadu ... domes vēlēšanās ...

Pārskats par Latvijas ģeogrāfiju Vēstures enciklopēdija
... Latvijas ... Eiropas ģeogrāfiskajā centrā atrodas Baltijas valstis: Latvija, Igaunija un Lietuva. Tātad Latvija atrodas Baltijas jūras austrumu piekrastē, tās teritorija ir 64 589 km2 (salīdzinājumam – tikpat lielas valstis ir Šveice un Lietuva). Latvijas valsts robežas ... prezidentam ... himnas ...

Latvijas PSR Vēstures enciklopēdija
... Latvijas ... 6.IX Latvijas Republikas Valsts karogs tika nomainīts ar Latvijas PSR karogu: sarkans ar sirpi un āmuru un abreviatūru "LPSR" augšējā stūrī pie kāta. 1953 I šo karogu nomainīja cits - uz tā, tāpat kā uz PSRS un visu savienoto republiku karogiem, bija attēlots ... valstij ... valsti ...

Latvijas Republika I Vēstures enciklopēdija
... Rīgā, Nacionālajā teātrī notika svinīga jaunas valsts - Latvijas Republikas pasludināšana . Taču gan iekšpolitiskais, gan ārpolitiskais stāvoklis Latvijā bija ļoti sarežģīts. Latvijā atradās Vācijas okupācijas karaspēks, kurš kopā ar Baltijas vāciešiem centās aizstāvēt ... Vācijas intereses ...

15. maija valsts apvērsums Vēstures enciklopēdija
... Latvijā ... VI solītās Satversmes reformas nenotika. Valsts prezidents Alberts Kviesis palika amatā līdz termiņa beigām, pēc tam 1936.11.IV K. Ulmanis pats sevi iecēla par Valsts prezidentu un turpmāk sāka saukties par Valsts un Ministru prezidentu. Vēlāk atrodoties izsūtījumā,... , 1940 X pēc ...

Kalendāra izmaiņas Latvijas teritorijā Vēstures enciklopēdija
... pilsētas pārvaldē ( Kalendāra nemieri ). Tā kā Latvijas novadi - Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale ietilpa dažādās valstīs, pāreja uz jauno stilu notika dažādos laikos. Lielākās atšķirības kalendāra lietošanā bija 17. un 18.gs. Pēc atsevišķu Latvijas novadu iekļaušanas ... Krievijas ...

Pārskats par Latvijas kultūru Vēstures enciklopēdija
Latvijai ... krāšņi uzplaukusi un saglabājusies tikai Baltijas valstīs. Kori un dejotāji no visas Latvijas ik pēc 5 gadiem pulcējas Rīgā kopīgam priekšnesumam, kad vienotā korī apmēram 20 tūkstoši dziedātāju dzied daudzbalsīgu repertuāru, bet 15 tūkstoši dejotāju stadionā ... veido tautas deju ...

Latvija 20. gadsimtā un mūsdienās Vēstures enciklopēdija
... Latvija ... Pagaidu valdības vārdā pasludināja par nodibinātu Latvijas valsti kā demokrātisku republiku. Latvijas valsts pirmais pusotrs gads pagāja nepārtrauktās cīņās. Tas bija viens no juceklīgākajiem laikiem Latvijas vēsturē. Atlikušais vācu karaspēks bija dezorganizēts ... Latvijai ...

Latvija 19. gadsimtā Vēstures enciklopēdija
... Latvijas ... karogs kļuva par nacionālo simbolu un vēlāk par Valsts karogu . Ap 1868 jaunlatvieši pārņēma J.G.Herdera aizsākto latviešu tautasdziesmu vakšanu. Sākumā šo darbu veica Fricis Brīvzemnieks, bet vēlāk – K.Barons. Tautasdziesmas tika sistematizētas pēc satura līdzības ... Latvija ... ...

Triju Zvaigžņu ordenis Vēstures enciklopēdija
Dibināts 1924.25.III par piemiņu Latvijas valsts nodibināšanai ar devīzi "Per aspera ad astra" ("Caur ciešanām uz zvaigznēm"). Ordenim ir 5 šķiras un 3 pakāpju goda zīmes. Ordeni un goda zīmi piešķir Latvijas pilsoņiem un ārvalstniekiem par nopelniem Tēvijas labā, kas var izpausties valsts,... , sabiedriskā ...

Izceļošanas kustība Latvijā Vēstures enciklopēdija
... valsti ... Sevišķi daudz iedzīvotāju Latvija zaudēja 1. pasaules kara laikā, kad karadarbības apdraudēto novadu iedzīvotāji bija spiesti kļūt par bēgļiem , kā arī 2. pasaules kara beigu posmā, kad liela daļa Latvijas iedzīvotāju bēga no sarkanās armijas un padomju okupācijas ( latvieši trimdā ...