Atskaņas Dzejas vārdnīca
... Atskaņas ... Elsberga “Dzejolis ar nepareizām atskaņām”. Latv. dzejā pirmais par atskaņu nozīmi rakstaījis J.Višmanis Nevācu Opicā (1697), dzejā pirmais plašāk tās sāka lietot K.Fīrekers. Žurn. Mājas Viesis 1859. un 1860.g. izvērsās pirmā plašākā domu apmaiņa par atskaņu ... atskaņās ...

Kalambūrs Dzejas vārdnīca
... nesaderīgu īpašību pasvītrošanu. Par kalamabūriskām atskaņām sauc atskaņas, kuru fonētiskā līdzībā izpaužas komisks jēdzienu pretstats, piemēram, R.Blaumanim: Nebij mēnesnīcas, nebij ziedu, Nepogāja lakstī gala . Rudens dubļos malu malas slīka Un bez cimdiem drusku rokas sala. Ne pie strauta malas ...

Rondele Dzejas vārdnīca
... kopsummā veidojot 13 rindas (4+4+5). R. ir tikai divas atskaņas. - Pirmās divas r. rindas atkārtojas otrā panta beigās, pēdējā r. rinda pilnā vai daļējā veidā atkārto pirmo r. rindu. Attīstījās 14. - 15. gs. fr. dzejā, vēlāk arī citur. 19. - 20. gs. kļuva par retumu, saglabājoties ... gk. stilizācijās ...

Pantuns Dzejas vārdnīca
... četrrinde par sadzīves attiecībām. P. ir krusteniskas atskaņas un daudz paralēlismu. Eiropā ...

Siciliāna Dzejas vārdnīca
... ir tikai divas - krusteniskās atskaņas: ABABABAB (oktāvā: ABABABCC). Latv. dzejā sastopama ļoti reti. Rainim krāj. Addio, bella daži dzejoļi uzbūvē atgādina s. (piemēram, III, 83), V.Plūdonim: Kurp raugies - pļavas ūdensjūrā ...

Algriim Dzejas vārdnīca
... izrunā ‘algrīm’, burt. ‘sākuma atskaņas’ - ig. tautas dzejas regiversa skaniskās organizācijas veids, kas sasaista divu vai vairāku vārdu sākuma līdzskaņus vai patskaņus ap 95% vārsmu. Funkcionāli tuvs aliterācijai, taču a. bieži saskaņojas ne tikai līdzskaņi ...

Paroimija Dzejas vārdnīca
... valodai raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība.

Sentimentālisms Dzejas vārdnīca
... vidus un otrā puse, bet atskaņas no tā (sentim. poētikas elementi lit-ras darbos) Eiropā turpinājās vēl ilgi. Radās kā reakcija uz klasic. stingro priekšrakstu sistēmu, centrā izvirzot savus paraugus: antīko paraugu aizstājot ar nacionālo folkloru. S. ir pirmais virz. Eiropā, kas apzināti pievērsās ...

Kasīda Dzejas vārdnīca
... dzejolis, kas sastāv no 15 līdz 200 beitiem (sk.). Atskaņas veidotas pēc monorīma parauga ar shēmu: aa xa xa xa... utt. Sākuma beits tiek saukts ‘matla’, tajā izteikta kodolīga doma, kas kalpo par atslēgu visam turpmākajam dzejoļa saturam. Noslēguma beitu sauc ‘makta’, tajā tradicionāli tiek izteikti ...

Ritornele Dzejas vārdnīca
... uz pirmo vai pirmās rindas tematisku izvērsumu. Atskaņas: AXA. Pantmērs - visbiežāk jambs, dažreiz arī trohajs (J355; T355). 20.gs. r. lietota gk. stilizācijās. Latv. dzejā visvairāk r. izkopis Rainis, īpaši Dagdas skiču burtnīcās . Rainis lietojis gan klasisko r. veidu, gan modificētu ...

Tulkošana Dzejas vārdnīca
... atskaņas.... Nav divu vienādu vārdu, kas dotu atskaņas tiklab latviešu, kā angļu valodā. Bieži vienādiem vārdiem šais abās valodās gluži citādas asociācijas un nianses. Dažkārt angļu valodā meklējams pavisam cits vārds, kas izsaka tās pašas asociācijas un nianses kā ... kāds latviešu vārds ...

Burimē Dzejas vārdnīca
... atskaņām,... sarežģī vēl ar to, ka bez iepriekš paredzētām atskaņām uzdod klāt arī noteiktu tēmu, par kuru dzejolis jāsacer. B. forma radās Francijā 17.gs. - Saskaņā ar leģendu kāds fr. dzejn. esot sacerējis atskaņas 300 sonetiem, tikai pašus sonetus neesot uzrakstījis.... . Viņa draugi iedegušies ...

Kvintilja Dzejas vārdnīca
... K. raksturīgs noteikts atskaņu izkārtojums, kurā: a) visā dzejolī lietotas tikai divas, pie tam pilnīgās (ne daļējās) atskaņas; b) savstarpēji drīkst atskaņot ne vairāk par divām blakusrindām; c) strofas beigās nedrīkst būt blakusatskaņas; d) dzejolī ... nedrīkst būt neatskaņotas ...

Epifora Dzejas vārdnīca
... Kā antīkajā, tā latv. t.dz., kur nebija atskaņu, e. bija iecienīta figūra. Salīdzinot ar anaforu (vārdu atkārtojumu rindu sākumā), e. jaunlaiku ... dzejā tiek ...

Rondo Dzejas vārdnīca
... atskaņām:... (astoņrinde un piecrinde), saglabājoties divām atskaņām un tradicionālajam refrēnam, kā piem., Andreja Eglīša dzej. Es lūdzos, neaizej! . Bieži latv. dzejā r. formā gan saglabātas divas atskaņas, bet to izkārtojums, salīdzinājumā ar klasisko shēmu, modificēts, kā piem., A.Vējāna ...