Emīlija Slišāne ir nopelniem bagāta kordiriģente, dziesmu svētku dalībniece, ilggadēja mūzikas pasniedzēja J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā.

Kā teicis G. Kokars: „Es nevienu nevaru izmācīt par diriģentu. Vai nu ir, vai nav ”.

Bet turpmāk jūs secināsiet, ka Emīlijai bija dabas dots talants un viņai bija apņemšanās rīkoties. Dzimusi 1938. gada 5. jūnijā Abrenes apriņķa Šķilbēnu pagasta Lotušu ciemā zemnieka ģimenē.

Mūzika viņas dzīvē ienāca no pašas bērnības. “Mamma spēlēja mandolīnu, es spēlēju harmoniku, brālis - cītaru, ko vācieši kara laikā bija atstājuši, un māsas dziedāja. Mēs visi, tēvu ieskaitot, bijām apveltīti ar samērā labām dzirdēm un skanīgām balsīm, kuras tajos gados laukos nebija iespējams attīstīt” /E. Slišāne/.

1945.- 1952. g. E. Slišāne mācījās Upītes septiņgadīgajā skolā. Māksliniece atceras, ka pirmā dziesma, ko viņa izpildīja savā skolā, bija latviešu tautasdziesma „Rindām auga ozoliņi”. Līdz 1956. gadam turpina mācības Baltinavas vidusskolā, kur dziedājusi skolas korī, ansamblī, duetus ar Antru Milaševiču un arī solo. Viņas mūzikas skolotāja Brigita Rubīne stimulēja talantīgo meiteni nodarboties ar dziedāšanu un tālāk mācīties mūziku. Tā 1956. gadā Emilīja iestājās Rēzeknes mūzikas vidusskolā kordiriģentu nodaļā Antoņinas Mežinskas klasē. Jau studiju gados viņa uzsāk darba gaitas – vada jaukto kori Ilzeskalna pagastā. 1958.gadā valdība pieņēma lēmumu sarīkot Latgales novada Dziesmu svētkus Daugavpilī. Toreiz, gatavojoties šiem svētkiem, rajona jaukto koru skatē Emīlijas Slišānes vadītais koris ieņēma otro vietu. 1960. gadā Emīlija absolvē Rēzeknes mūzikas vidusskolu, tas bija pirmais šīs skolas izlaidums. Te pat viņa sāk strādāt. Sākumā mācījusi mūzikas literatūru bērnu mūzikas skolā un kordiriģēšanu, partitūras lasīšanu un solfedžo mūzikas vidusskolā. Tomēr līdz pat aiziešanai pensijā mācījusi tikai specialitātes priekšmetus: kordiriģēšanu, partitūras lasīšanu, vadījusi kora prakses un darbu ar kori. Seko 33 gadu radošs pedagoga darbs, viņas vadībā muzikāli pilnveidojās vairāk nekā 50 diriģēšanas klases absolventi ( 12 audzēkņi ir absolvējuši Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, 8 – Daugavpils universitāti, bet bijušās audzēknes D. Kārkliniece, J. Jonikāne turpināja mācības maģistratūrā ). Emīlija daudzkārt ir priecājusies par saviem audzēkņiem, kuri ar panākumiem piedalījušies daudzos republikāniskajos kordirigēšanas konkursos. Visus 33 gadus par koncertmeistari Emīlijas Slišānes klasē ir strādājusi pasniedzēja Alla Maksimenko. 21 gadu E. Slišāne pilda arī kursa audzinātājas lomu.J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola ir bijusi vienīgā viņas darba vieta līdz pat aiziešanai pensijā 1993. gadā.Nepārtraucot darbu, no 1960. - 1967.g. E. Slišāne neklātienē turpināja pilnveidoties J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (tagad. akadēmija) kordiriģēšanas nodaļā – 3 gadus Gido Kokara un 2 gadus Klementa Mediņa klasē. Savā darbā vēlāk apvienoja šo abu tik dažādo pedagogu darba paņēmienus: G. Kokara temperamentu, skaņdarbu vētraino, ugunīgo interpretāciju un Kl. Mediņa mierīgo, smalko, atturīgo, bet allaž iejūtīgo skatījumu. Konservatoriju beidzot, E. Slišāne diplomdarbu aizstāvēja ar savu kori, jo no 1965. – 1973. gadam ir kormeistare Tautas korim „Ezerzeme”, Te, strādājot kopā ar talantīgo diriģentu Uldi Balodi, viņa pilnveido savu profesionālo meistarību. Jau studiju gados dziedājusi A. Mežinskas vadītajā Rēzeknes kultūras nama sieviešu kvartetā „Latgale” un darbojusies šajā ansamblī 10 gadus. Kvartets daudz koncertēja, piedalījās Latvijas kultūras dienu koncertos Moldāvijā, Bulgārijā. No 1966. – 1976. gadam E. Slišāne vada Rēzeknes piena konservu kombināta sieviešu vokālo ansambli. Tas sasniedz augstu vokālo meistarību. Dziesmas ansambļa izpildījumā ilgu laiku skanēja Latvijas radio. 1967. gadā nodibinājusi Rēzeknes medicīnas darbinieču sieviešu kori „Medicus”, ar panākumiem to vadījusi līdz 1988. gadam. Rēzeknes mediķu sabiedrībai jau agrāk bija nobriedusi ideja, ka cilvēkam ir vajadzīga dziesma. Ar kori „Medicus” izvērsās aktīva koncertdarbība, kolektīvs piedalījies visos XV – XIX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos un koru fināla skatēs izcīnījis godalgotas vietas: 1970. – 3. vieta, 1973. – 2. vieta, 1977. – 3. vieta, 1980. – 2. vieta („Mēs palikām otrie aiz kora „Dzintars”, kas tajā laikā bija vislabākais. Tas gan ir sasniegums!” saka Anna Vaišļa ), 1985. – 3.vieta.

Ar Tautas kora nosaukuma piešķiršanu 1973. gadā „Medicus” ierindojās labāko Latvijas koru vidū. Visos savas darbības gados kopā ar Emīliju Slišāni šis kolektīvs sniedzis daudzus patstāvīgus koncertus, tematiskās programmas, kas veltītas izcilāko komponistu, dzejnieku atcerei, devies vairākās ārzemju koncertturnejās Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Maskavā, Pēterburgā, Vācijā. Kora repertuārā atradās vieta latviešu tautasdziesmām un garīgajai mūzikai, kas bija aizliegta.

”Mēs gribējām, lai nepazūd latviskums.PSRS valdība pieprasīja padomju mūziku, taču mēs dziedājām gan „Gaismas pili”, gan „Jāņu nakti” ”, atceras „Medicus” priekšsēdētāja Anna Vaišļa.

Arī, kad māksliniece ir aizgājusi pensijā, viņa neaizmirst pedagoģijas un kora diriģenta darbu, veicot mākslinieciskās konsultantes pienākumus korī „Medicus”.No 1973. – 1983. gadam viņa ir Viļānu KN sieviešu kora mākslinieciskā konsultante un galvenā diriģente, 1977. un 1980. gadā koris ierindojās 3. vietā Republikas sieviešu koru vidū. No 1976. – 1983. gadam Emīlija pilda Ludzas rajona koru virsdiriģentes pienākumus.No 1980 - 1982.g. diriģente veic lielu sabiedrisko darbu pilsētas kultūras dzīves attīstībā kā Rēzeknes pilsētas Tautas deputātu padomes kultūras un izglītības komisejas locekle. Par mākslinieciski augstvērtīgu sniegumu darbā ar koriem, lielo ieguldījumu estētiskajā audzināšanā E. Slišāne apbalvota ar V.I. Ļeņina 100. dzimšanas dienai veltīto medaļu, PSRS TSSI bronzas medaļu, kā arī ar medaļu „Darba veterāns”, PSRS Kultūras ministrijas Goda rakstiem, Latvijas PSR mākslinieku savienības, Dziesmu un deju svētku orgkomitejas diplomiem, Rēzeknes pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas Goda rakstiem. Taču visaugstākais darba novērtējums ir 1977. gadā piešķirtais Latvijas PSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukums, ko savā darbā kā pedagoģe un izpildmāksliniece E. Slišāne centusies godīgi attaisnot. 2003. gadā viņa saņem Rēzeknes pilsētas domes atzinības rakstu TK „Medicus” 35. un savas dzīves 65. gadu jubilejā. Bez mūzikas Emīlijas liela aizraušanās ir zirgi. 70 gadu jubilejā viņas sapnis piepildījās, jo tuvākie draugi noorganizēja izjādi ar zirgiem „Untumos”.

„Emīlijai nav daudz draugu, bet tiem, kuri ir, viņa ir uzticīga,” tā diriģenti raksturo viņas sena draudzene Anna Vaišļa

Diriģente ir aizrautīga hokeja fane. Emīlija Slišāne visu mūžu ir daudz lasījusi grāmatas - biogrāfiskus darbus par ievērojamām vēsturiskām personām, māksliniekiem, arhitektiem, detektīvus, darba vajadzībām lasīja arī dzeju, tomēr ar to neaizrāvās. No darba brīvajos brīžos E. Slišānei visvairāk patīk bērni, māksliniece mīl lasīt bērnu literatūru un skatīties multiplikācijas filmas.

Visi, kas ar viņu ir kaut reizi tikušies, atceras mākslinieces teikto: “Kamēr tu esi starp bērniem, tu esi jauns”.„Cik prieka! Cik gaišuma! Te ir viņas būtība. Viņa vienmēr ir bijusi emocionāla.” /Anna Vaišļa

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: J. Ivanova Rēzeknes Mūzikas Vidusskolas Pedagogu dzīves takas

Objektu iesniedza: Jana Kuzmenko

Latvijas kultūrvides TAKAS kuratore Latgales reģionā: Valda Čakša