|
|
|
|
|
|
|
dengti déngtia (~ia, ~ė), sar. diegt (ātri iet, skriet, braukt)© Jonas Balkevičius, Laimute Balode, Apolonija Bojāte, Alberts Sarkans, Valters Subatnieks, 1995; © Tilde, 2009 deñgtib (~ia, ~ė)
1. segt, klāt
juodi debesys dengė dangų - melni mākoņi sedza debesis
dengti stalą - klāt galdu
dengti skolas pārn. - /no/kārtot (dzēst) parādus
2. jumt, likt jumtu
3. ģērbt
tėvai jį dengia ir valgydina - vecāki viņam dod apģērbu un uzturu
4. pārn. segt; slēpt; maskēt
dengti kariuomenės atsitraukimą - segt karaspēka atkāpšanos
5. fizk. segt
dengti puolėją - nosegt uzbrucējudengtinis -ė (2) segts -a, segtais -ā
dengtinis vežimas - segtie ratidengtuvas (2) vāks; apklājs, pārklājs© Jonas Balkevičius, Laimute Balode, Apolonija Bojāte, Alberts Sarkans, Valters Subatnieks, 1995; © Tilde, 2009 | |
|
|