Raimonds Pauls (1936) ir izcilākais Latvijas komponists populārās mūzikas jomā, vienlaikus palikdams cieši saistīts ar akadēmiskajām vērtībām, kuras apgūtas E. Dārziņa mūzikas skolā (1946-1953) un Latvijas Valsts konservatorijā (1953-1958). Ieguvis spožu un pilnasinīgu pianista izglītību, R. Pauls paralēli izgājis savas "universitātes", spēlējot klavierpavadījumus vingrošanas stundās, deju vakaros, ballītēs, iekļaujoties arī 50. gadu pirmajos padomju džeza un vieglās mūzikas kolektīvos. Tādējādi apgūts visplašākais repertuārs, kura muzikālo fragmentu atskaņas nogulst jaunā pianista atmiņas dzīlēs, spējot savienoties jaunos skaņu rakstos un turpmākajos gados veidojot neticami bagātīgu melodiju kaleidoskopu. Kopā ar kursabiedru Egilu Švarcu R. Pauls izveido pirmo profesionālo latviešu estrādes/džeza ansambli - radiofona sekstetu (1956) un kļūst par vienu no latviešu estrādes dziesmas pionieriem.

Tieši dziesmas žanrs kļuvis par Raimonda Paula iecienītāko izteiksmes veidu - kopumā sacerēts vairāk nekā 800 dziesmu, kuras skan kā Dziesmu svētkos, tā mājas viesībās; to lielākā daļa ir ļoti mīļa un tuva latviešu tautai. Un ne tikai - jau 70. gados R. Pauls kļuva par Latvijas kultūras karoga nesēju toreizējā PSRS, apmēram 250 viņa dziesmām teksti ir krievu un arī citās - japāņu, vācu, angļu, poļu utt. - valodās. Skaņraža muzikālās izteiksmes saknes rodamas tepat, latviešu tautasdziesmās, kuru intonācijas tiek savītas ar džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera un latvju tautiskās ziņģes elementiem. Ne tikai izteiksmīgās, prātā paliekošās gan romantiskās, gan nebēdnīgās melodijas ir R. Paula trumpis, bet arī neparastā spēja sekot līdzi jaunākajiem strāvojumiem populārās mūzikas attīstībā, radot savām dziesmām aktuālus, interesantus aranžējumus. Tālab vairākkārt viņš veidojis savas daiļrades laboratorijas - komponists vadījis savulaik ļoti slaveno Rīgas Estrādes orķestri (REO; 1964-1971) - tolaik tapusi liela daļa nu jau par leģendārām saucamo dziesmu: "Mežrozīte", "Baltā saule", "Baltijas jūra" u.c. Nākamais R. Paula autorkolektīvs bija vokāli instrumentālais ansamblis "Modo" (1972-1978); viens no tā izcilākajiem sasniegumiem - līdzās populārajām dziesmām "Manai Dzimtenei", "Mēmā dziesma", "Laternu stundā" u.c. - ir cikls džezroka stilā ar Dainas Avotiņas vārdiem (1973).

Astoņdesmitie gadi Raimonda Paula daiļradē vairāk nekā iepriekš saistīti ar pievēršanos kora mūzikai, sākas sadarbība ar bērnu vokālo ansambli "Dzeguzīte", top vairāki dziesmu cikli ar klasiķu - Raiņa, V. Plūdoņa, A. Skujiņas - dzeju, kurus jau grūti nosaukt par estrādes mūziku. Komponista brieduma gadu jauna daiļrades šķautne ir cieša sadarbība ar dziedošajiem aktieriem, un Paula aktīvajā koncertdarbībā, kuras ģeogrāfija aptver vai visus kontinentus, jāatzīmē uzstāšanās Ņujorkas Kārnēgīhollā jau 1981. gadā.

Visa radošā mūža garumā līdztekus dziesmām top instrumentālā mūzika (ap 300 darbu), filmu (aptuveni 30 kinolentēm), kā arī teātra mūzika (aptuveni 40 lugām) un vairāki mūzikli, no kuriem populārākie ir "Māsa Kerija" (1979), "Nāc pie puikām" (1982), "Meža gulbji" (1995).

Būdams ar fantastiskām darbaspējām apveltīts cilvēks, Raimonds Pauls paralēli komponista un radošo kolektīvu vadītāja pienākumiem spējis būt izcils pianists, izstrādājot individuālu spēles stilu, kura pirmsākumi rodami džezā. Paula piesitiens gadu ritumā kļuvis par viņa "firmas zīmi" - ass, lakonisks, nevainojami tehnisks, un arī no saviem radošajiem partneriem - dziedātājiem un mūziķiem - viņš vienmēr prasa augstāko kvalitāti un pilnīgu atdošanos darbam.

Dāvājot publikai arvien jaunas dziesmas un koncertprogrammas, atrodot arvien jaunus talantus savu ideju iemūžināšanai, Raimonds Pauls devis lielu ieguldījumu arī Latvijas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Tomēr virsroku guvusi muzikālā daiļrade, kas vairākkārt novērtēta ar apbalvojumiem, no kuriem augstākais ir tautas mīlestība.

Daiga Mazvērsīte

Skatīt arī Latvijas Radio raidījums / Raimonda Paula dziesmas

© Tilde, 2011