(1958) – etnomuzikologs, mākslas zinātņu doktors (1999), Latvijas Universitātes profesors (2014), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2018).

Ekspertīzes jomas – Latvijas un Baltijas tradicionālās un mūsdienu mūzikas kultūras jautājumi: vēsturiskie un sociālie aspekti, tradīcijas un to pārmaiņas, skaņu ainavas semantiskā interpretācija, mūzikas instrumenti, kultūra un identitāte. Grāmatu un zinātnisku rakstu autors, kas publicēti cita starpā tādos izdevumos kā Journal of Baltic Studies, The World of Music, The Garland Encyclopedia of World Music, Macmillan Encyclopedia of Religion, kā arī The Grove Dictionary of Musical Instruments.

LU mācību spēks (1987), kopš 1991. gada LU Etniskās kultūras centrā kā mūzikas speciālists piedalījās folkloras jeb balto stundu programmas izveidē vispārizglītojošām skolām, kā arī šīs programmas nodrošināšanā ar mācību materiāliem. LU Humanitāro zinātņu fakultātes mācību spēks (1999) (tobrīd – Filoloģijas fakultāte), Baltijas jūras reģiona maģistra studiju programmas direktors (2007), Folkloristikas un etnoloģijas katedras vadītājs (2008–2019). Pasniedzis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Latvijas Kultūras akadēmijā, Lutera akadēmijā un Vidzemes augstskolā, viesprofesors universitātēs Vācijā, Igaunijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Skotijā, ASV un Kanādā.

Viens no galvenajiem folkloras kustības virzītājiem Latvijā,20. gs. 80. gadu sākumā veicināja tautas mūzikas instrumentu spēles atjaunošanu, ieviešot praksē Kurzemes un Latgales kokles, dūdas, āžragu, vargānu, tāsi un citus. Izveidojis un vadījis folkloras kopas “Savieši” (1980–1984), “Kombuļi” (1985–1986), “Rasa” (1988–1998), “Laipa” (Toronto, 1989).

Gan kā solists, gan kopā ar citiem mūziķiem ir koncertējis Latvijā, daudzās Eiropas zemēs, Ziemeļamerikā, Austrālijā, Indijā, Ķīnā un Japānā: Edgara Liepiņa spēlmaņu grupā (1985–1989), duetā ar Māri Muktupāvelu (1989–1990), duetā ar Sergeju Ancupovu (1989–2014), trio “Vecmuktu ūdensrozes” (1993), duetā ar Rūtu Muktupāvelu (1995–2019), projektā “Dabas koncertzāle” (2006–2014), kopā ar Rīgas saksofonu kvartetu (2012–2018), Baltijas biennāles RIBOCA atklāšanas grupā Venēcijā (2017). Pārstāvot Latviju, ir piedalījies UNESCO 60 gadu jubilejai par godu veidotā orķestra koncertā Parīzē (2006).

Koru, instrumentālās un kino mūzikas komponists, līdzās oratorijai “Pārcēlājs. Pontifex” (2004) un folkoratorijai “Mūsu esmes upes” (2019) nacionālu un starptautisku atzinību ir guvuši arī kokļu un tradicionālās mūzikas albumi.

Apbalvots ar Baltijas Asamblejas medaļu (2019), ar Latvijas Zinātņu akadēmijas diplomu par Latvijas zinātnes nozīmīgāko sasniegumu 2017. gadā (2017), divreiz ar Lielo folkloras gada balvu (2003, 2005), ar Lietuvas lielkunigaiša Ģedimina 5. pakāpes ordeni (2001), ar biedrības Norden Latvijā gada balvu “Ar sirdi ziemeļos” (1999) un ar Ojāra Vācieša literāro prēmiju autoru grupas sastāvā (1993).NDR Naturfilm un Vides filmu studijas kopdarbs “Lettland. Wildnis zwischen Russland und Riga” (2003) (saīsinātā latviešu variantā “Skanošie gadalaiki”) ar Muktupāvela mūziku un viņu pašu galvenajā lomā ir ieguvis Bratislavas mēra balvu 30. starptautiskajā vides filmu festivālā Ekotopfilm (2003), UNESCO diplomu (ECO 2004), 1. vietu Matsalu 2. starptautiskajā dabas filmu festivalā Igaunijā (2004) un galveno balvu 11. starptautiskajā Vladimira Pušalska filmu festivālā Polijā (2005).

Precējies, sieva Rūta Muktupāvela, bērni Krišus, Anna, Marija un Rasa Audange.

Grāmatas

Folk music instruments in Latvia. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2018.

Tautas mūzikas instrumenti Latvijā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2017.

Kokles un koklēšana Latvijā. The Baltic Psaltery and Playing Traditions in Latvia. Rīga: Lauska, 2009, 2013 (2. izd.).

Pasaulio muzika (kopā ar B. Avramecu). Vilnius: Kronta, 2000.

Mūzikas instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika(kopā ar B. Avramecu). Rīga: Musica Baltica, 1997.

Gadskārtu grāmata: Folkloras materiālu hrestomātija ar komentāriem (kopā ar M. Mellēnu, E. Spīču un I. Irbi). Rīga: Atols, 1995 (1. izd.), Madris, 2004 (2. izd.), 2020 (3. izd.).

Dindaru, dandaru. Latviešu rotaļas un spēles. Rīga: Avots, 1989.

Zinātniskie raksti

Some aspects of history, music and symbolism of the carved box zithers in Latvia. Christian Philipsen, Monika Lustig, eds. Vom Scheitholt zur Konzertzither: Geschichte, Bauformen und Einsatz europäischer Kastenzithern. Michaelsteiner Konferenzberichte, Vol. 86. Augsburg, Michaelstein: Vißner-Verlag, Kloster Michaelstein, 2021,255–270.

Mūzikas arheoloģija Latvijā. Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Rīga: Zinātne, 2021, 538–540.

Spēle/spēles – viens no senākajiem latviešu stīgu instrumentiem: mīta dekonstrukcija. Starp teksta baudu un dzimumdiferences kaislībām. Veltījums akadēmiķei profesorei Ausamai Cimdiņai, sast. J. Kursīte-Pakule. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2020, 203–221.

The role of historical and ethnographical sources in the bagpipe revival in the Baltics. Traditiones, Vol. 49, No. 2, 2020, 7–29.

Kokle Elzas Rozenbergas un Aspazijas pasaulē. Aspazija un mūsdienas. Dzimums, nācija, radošie izaicinājumi, red. A. Cimdiņa. Rīga: Zinātne, 2016, 363–377.

33 šķirkļi par latviešu tautas mūzikas instrumentiem.The Grove Dictionary of Musical Instruments, 2nd revised ed., ed. L. Libin. Oxford University Press, 2014.

Saules dainas un skaņurīki. Scientiae et patriae: Veltījums akadēmiķei profesorei Vairai Vīķei-Freibergai 75. dzimšanas dienā. A Festschrift in honour of Vaira Vīķe-Freiberga on her 75th birthday, sast. A. Cimdiņa. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2012, 233–252.

The 'Dangerous' Folksongs: The Neofolklore Movement of Occupied Latvia in the 1980s. Popular Music and Human Rights, Vol. 2: World Music, ed. I. Peddie. Farnham UK: Ashgate Press, 2011, 73–90.

Über einige Musikinstrumente in litauischen und lettischen Bibeln des 16./17. Jahrhunderts und in der Alltagspraxis. Litauische Musik: Idee und Geschichte einer musikalischen Nationalbewegung in ihrem europäischen Kontext, eds A. Žiūraitytė, H. Loos. Leipzig: Gudrun Schröder Verlag, 2010, 11–24.

The Small or the Big Kokles? A Shift of Preferences in the Context of the Folklore Revival Movement. Musiikin Suunta, Nr. 1, 2009, 5–13.

Inese Galante. Ilga Reizniece. Helmī Stalte. 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā., sast. A. Cimdiņa. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 156–161, 346–351, 412–415.

Varas un pretestības valoda, zīmes un simboli 20. gs. 80. gadu folklorisma mūzikā un muzicēšanā. Kultūra un vara. Raksti par valodu, literatūru, tradicionālo kultūru, sast. A. Cimdiņa. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 92–102.

Baltu kultūridentitāte: reģionālais un temporālais aspekts. Letonikas pirmais kongress. Latvijas un latviešu identitātes: kultūra, izziņa, komunikācija. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2006, 13–22.

Modern Prussians and Prussianness. Humanities and Social Sciences. Latvia. Western Balts: A Historical Perspective, Nr. 3 (49), 2006, 4–19.

Dzīvi mirušie prūši un prūsieši. Karogs, Nr. 4, 2006, 71–81.

Baltic Religion: New Religious Movements. Encyclopedia of Religion, ed. in chief L. Jones. Macmillan Reference USA, Thomson Gale, 2005, 762–7.

Musical Instruments in the Baltic Region: Historiography and Traditions. The World of Music, Vol. 44 (3), 2002, 21–54.

Stabulnieks latviešu mūzikas dzīvē un folklorā. Vārds, Nr. 1, 2002, 34–38.

On some relations between kokles styles and contexts in the twentieth century. Journal of Baltic Studies, Vol. 31, Nr. 4, Winter 2000, 388–405.

Traditional Musical Instruments and the Semantics of Their Functions in Latvian Folk Songs (kopā ar Arnoldu Klotiņu). Linguistics and Poetics of Latvian Folk Songs., ed. Vaira Vīķis-Freibergs. Kingston and Montreal: McGill-Queen’s University Press, 1989, 186–217.

Latviešu tautas mūzikas instrumenti un to lietošanas semantika K. Barona “Latvju dainās”(kopā ar Arnoldu Klotiņu). Latviešu mūzika '85. Rīga: Liesma, 17. laid., 1985, 53–82.

Diskogrāfija

Valdis Muktupāvels (sast.), dažādi izpildītāji. Trejdeviņi koklētāji. Lauska CD 063, 2016.

Rīgas saksofonu kvartets. Ozols. Oak. RSQ 4, 2015.

Valdis Muktupāvels un draugi. Karsta bija Jāņu nakte.Mikrofona ieraksti, 2012.

Latvijas Radio koris. Valdis Muktupāvels. Pārcēlājs. Pontifex. Latvijas Radio LRCD 047, 2005.

Valdis Muktupāvels. Kokles. Upe CD 043, 2002.

Valdis Muktupāvels (sast.), dažādi izpildītāji. The bagpipes of Latvia. ARC Music EUCD 1692, 2001.

Valdis Muktupāvels (sast.), dažādi izpildītāji. Dūdas Latvijā. Bagpipes in Latvia. UPE CD 017, 2000.

Ensemble RASA. Lettonie. Musiques des rites solaires. Inedit W 260062, 1995.

RASA. saule deva savu meitu jānīts jāja katru gadu. Micrec MRCC 072, 1993.

Valdis Muktupāvels. Zelta kokles. Micrec, 1993.

Kombuļi, Grodi. Latgolas dzīsmes. Latgales dziesmas. RiTonis 3-001-C-3, 1991.

Brāļi Muktupāveli. Viņegrets. MC (Autorizdevums), 1990.

Kombuļi, Grodi. Piesni Latgalii (Inflant Polskich). Poljazz PSJ 231, 1989.

Kino un TV raidījumu mūzika

Litauen – grüne Herz Europas. Rež. U. Cekulis, V. Ābols. NDR Naturfilm, 2008.

Dina. Rež.P. Krilovs. Jura Podnieka studija, 2005.

Mežs putniem. Rež.A. Mizišs. Vides projekti, 2004.

Tīreļpurva dabas un vēstures taka. Rež.M. Olte, A. Mizišs. Vides filmu studija, 2004.

Latvijas novadu valoda. Latgale. Rež.G. Kaldava. Latvijas Televīzija, 2004.

Lettland. Wildnis zwischen Russland und Riga. Rež.B. Stoepel, A. Bley. Vides filmu studija, NDR Naturfilm, 2003.

Skanošie gadalaiki. Rež.A. Bley. Vides projekti, NDR Naturfilm, 2003.

Latvijas novadu valoda. Kurzeme. Rež.G. Kaldava. Latvijas Televīzija, 2003.

Aiz deviņi ezeriņi. Rež.R. Stiebra. Dauka, 2003.

Mālu maģija. Rež.G. Kaldava. Latvijas Televīzija, 2002.

Baltā (kopā ar H. Lediņu). Rež.E. Jansons. Dauka, 2001.

Latviešu tautasdziesma (kopā ar M. Braunu). Rež.Z. Vidiņš. Studija 2, 2001.

Lubāns. Cīņa par centimetriem. Rež.D. Kļava. Vides filmu studija, 2001.

Latvija. Ziemeļvidzeme (kopā ar I. Reiznieci). Rež.A. Raits. Vides projekti., 2000.

Latvia. Natura 2000. Rež.A. Mizišs. Vides projekti, 2000.

Latvijas zilie kalni. Rež.G. Kaldava. Latvijas Televīzija, 1999.

Saules vārdi. Rež. Dz. Liepiņš, 1984.

Latviešu folklora. Gadskārtu dziesmas (kopā ar I. Reiznieci, I. Lasmani, M. Muktupāvelu). Rež.A. Slapiņš. Rīgas kino studija, 1982.