Letonika.lv. Enciklopēdijas - Bibliotēku un skolu mape. Greste Jānis

Paplašinātā meklēšana Meklēt: Enciklopēdijas * Bibliotēku un skolu mape

Greste Jānis

Jānis Greste ir pedagogs, ģeologs. Dzimis 1876. gada 24. jūnijā (pēc vecā stila) Smiltenes pagastā Mālovas skolā pedagoga ģimenē. Pēc Pleskavas pilsētas četrgadīgās skolas beigšanas J. Greste (1895) sāka strādāt Alsviķu Bejas skolā par skolotāja palīgu. Pēc gada viņš nokārtoja eksāmenu un ieguva zemākās pakāpes skolotāja tiesības. No 1901. līdz 1903. gadam mācījās Pēterburgas Skolotāju institūtā. Pēc institūta beigšanas strādāja par skolotāju Valmieras pilsētas skolā un proģimnāzijā (1904 – 1906). No 1906. līdz 1910. gadam strādāja Tirdzniecības skolā Rīgā, no 1910. līdz 1921. gadam Nikolaja II Tirdzniecības skolā Pēterburgā. Vienlaikus pabeidza Pēterburgas universitātes Dabas zinību fakultāti un Komercinstitūtu. Revolūcijas un Pilsoņu kara gados strādāja Petrogradā kolonijā „Prudki”. Pēc atgriešanās Latvijā 20. gadu sākumā J. Greste strādāja Jēkabpils vidusskolā ( 1921 – 1922), Jelgavas 2. vidusskolā ( 1922 – 1934) un Valsts pedagoģiskajā institūtā ( no 1925. gada). Pēc 1934. gada J. Greste no pedagoga darba tiek atbrīvots, un pievēršas Latvijas ģeoloģijai. Saikne ar skolu saglabājas, jo J. Greste vada nodarbības skolēniem Zemes bagātību pētīšanas institūtā. Pēc J. Grestes scenārija 1936. gadā uzņemta mācību filma „Mans pelēkais dārgakmens”.

J. Greste ir izveidojis vairākus muzejus. Pirmo muzeju iekārtoja savās mājās Alsviķu pagasta „Laiviņos”, otro – Alsviķu Ķemeru skolā. 1907. gadā viņš izveidoja Skolu muzeju Rīgā, 1910. gadā Pēterburgā. Jelgavas 2. ģimnāzijā J. Greste izveidoja mineraloģijas muzeju, arī Rakstniecības muzeju Rīgā (1925) un Latviešu skolu vēstures muzeju. Izglītības ministrijas Skolu muzejā viņš izveidoja Derīgo izrakteņu nodaļa.

No 1946. gada J. Greste strādāja Latvijas Zemes bagātību pētīšanas institūtā un no 1946. gada Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūtā.

J. Greste mirst 1951. gada 2. februārī. Apglabāts Rīgā, Raiņa kapos.

Iesniedza Jelgavas Izglītības pārvaldes Metodiski informatīvais centrs; sagatavoja Linda Langenfelde.

Avoti : Krūze A. Atceroties Jāni Gresti// Skolotājs.- 1997.- Nr. 2.- 78.- 81.lpp.; Personība. Jānim Grestem -120.- R., 1996.- 90.lpp.; Pedagoģiskā doma latvijā no 1890.g. līdz 1940.g..- Rīga : Zvaigzne, 1994.- 119.- 129.lpp.; Rudzītis G., Aizsila A. Latvijas pirmās brīvvalsts raženie pedagogi.- Jelgava, 1999.- 13.lpp.

Skatīt arī Greste Jānis

Skatīt arī Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs

Skatīt arī http://ai1.mii.lu.lv/teksti/t18.htm

Skatīt arī http://abols.lanet.lv/Skolas/JE2/JANISGR.HTM

Skatīt arī www.muzeji.lv/cunfte/archive/feb2002/vestnesis7.html