Pirmā konjugācija Pie pirmās konjugācijas pieder vienzilbes darbības vārdi un to atvasinājumi ar priedēkļiem. Pirmās konjugācijas darbības vārdus iedala piecās grupās.
Pie pirmās grupas pieder darbības vārdi, kuriem
sakne nenoteiksmes, tagadnes un pagātnes celmos neatšķiras, piem.,
augt-augu-augu; celmu saknēs mijas platais un šaurais
e, ē, piem.,
bēgt-bēgu-bēgu;nenoteiksmes saknē
ī un tagadnes un pagātnes saknē
in, piem.,
mīt-minu-minu;nenoteiksmes saknē
ie, tagadnes saknē
ej, pagātnes saknē
ēj, piem.,
liet-leju-lēju; nenoteiksmes saknē
ī un tagadnes un pagātnes saknē
ij, piem.,
vīst-viju-viju; ir līdzskaņu mija saknes beigās, piem.,
nākt-nāku-nācu; Pie otrās grupas pieder darbības vārdi, kuriem celmos ir patskaņu mija:
i-ē-i, piem.,
cirpt-cērpu-cirpu;i-e-i, piem.,
krimst-kremtu-krimtu;i-ie-i, piem.,
likt-lieku-liku. Pie trešās grupas pieder darbības vārdi, kuriem
nenoteiksmes un tagadnes saknē ir šādas patskaņu mijas:
a-o-a, i-ī-i, u-ū-u, piem.,
rakt-roku-raku, krist-krītu-kritu, just-jūtu-jutu.darbības vārds
tikt; tagadnes celmā ir sakņu kopas
aun vai
ien, piem.,
siet-sienu-sēju.
Pie ceturtās grupas pieder darbības vārdi, kuriem
tagadnes celms beidzas ar
j, piem.,
glābt-glābju-glābu; nenoteiksmes celms beidzas ar
-k vai
-g un tagadnes un pagātnes celmi beidzas
c vai
dz, piem.,
braukt-braucu-braucu; ir līdzskaņu mija saknes beigās:
s-š-t, s-ž-d, s-š-s, z-ž-z, l-ļ-l, piem.,
pūst-pūšu-pūtu, laist-laižu-laidu, dzēst-dzēšu-dzēsu, lauzt-laužu-lauzu, celt-ceļu-cēlu.sakne beidzas ar
r, piem.,
bērt-beru-bēru. Pie piektās grupas pieder darbības vārdi, kuriem tagadnes celms beidzas ar st, piem., kļūt-kļūstu-kļuvu.
Ceturtās grupas darbības vārdiem vienkāršās tagadnes formās rodas līdzskaņu mija, izņemot vienskaitļa otrās personas formu.
| Beigu līdzskanis | Mija | Piemēri |
| s | š | dzēs - dzēš |
| t | š | cent - cenš |
| d | ž | svied - sviež |
| z | ž | griez - griež |
| l | ļ | smel - smeļ |
| p | pj | stiep - stiepj |
| b | bj | streb - strebj |
| m | mj | stum - stumj |
Darbības vārdos, kuru nenoteiksmes celms beidzas ar -k, -g, vienkāršās tagadnes vienskaitļa otrajā personā -k mijas ar -c un -g mijas ar -dz, piem., roc - rok.
Pirmās konjugācijas darbības vārdu locīšanas paradigmas
Darbības vārda
forma | Laiki | Viensk.
1.pers. | Viensk. 2.pers. | Viensk. 3pers. | Daudzsk. 1.pers. | Daudzsk. 2.pers. | Daudzsk. 3.pers. |
| tiešais | Tagadne | -u | - | - | -am | -at | - |
| tiešais | Tagadne,
5.grupa,
3.grupa, kas beidzas ar p, t, d | -u | -i | - | -am | -at | - |
| tiešais | Pagātne | -u | -i | -a | -ām | -āt | -a |
| tiešais | Nākotne | -u | -i | | -im | -it, -iet | |
| atgriezeniskais | Pavēles izt. | - | | | -im | -iet | |
| atgriezeniskais | Tagadne | -os | -ies | -as | -amies | -aties | -as |
| atgriezeniskais | Pagātne | -os | -ies | -ās | -āmies | -āties | -ās |
| atgriezeniskais | Nākotne | -os | -ies | -ies | -imies | -ieties,
-ities | -ies |
| atgriezeniskais | Pavēles izt. | - | -ies | -as | -imies | -ieties | -as |
Ievērojiet!
I konjugācijas darbības vārdu locīšanā ir notikušas dažādas fonētiskas pārmaiņas.
1. Ir darbības vārdi, kam nenoteiksmes celms un tagadnes celms neatšķiras, piemēram: aug-t- aug-u (tagadne).
2. Dažiem darbības vārdiem atšķiras šaurā un platā e, ē lietojums; nenoteiksmē ir šaurais e vai ē, bet tagadnē- platais e vai ē, piemēram:
| nes-t | cep-t | bēg-t |
| 1. nes-u, nes-am | cep-u, cep-am | bēg-u, bēg-am |
| 2. nes, nes-at | cep, cep-at | bēdz, bēg-at |
| 3. nes | cep | bēg |
Īpaši jāievēro darbības vārda cept locīšana, jo dažkārt cepu vietā nepareizi saka cepju.
3. Dažiem darbības vārdiem nenoteiksmē izpaužas t noteiktā mija, bet tagadnē tās nav, piemēram:
mes-t nenoteiksmē, bet tagadnē met-u, pagātnē met-u;
ēs-t nenoteiksmē, bet tagadnē ēd-u, pagātnē ēd-u.
4. Daudziem darbības vārdiem tagadnē ir j noteiktā mija, piemēram:
| kop-t– kopj-u | p– pj |
| glāb-t– glābj-u | b– bj |
| lem-t– lemj-u | m– mj |
| dzēst– dzēšu | s– š |
| lauzt– laužu | z– ž |
| pūst– pūšu (pag. pūtu) | t– š |
| sviest– sviežu (pag. sviedu) | d– ž |
| kult– kuļu | l– ļ |
| dzert– dzeru (izrunā arī dzeŗu) | r– ŗ |
| liekt– liecu | k– c |
| lūgt– Lūdzu | g– dz |
5. Tādos vārdos kā mīt- minu, mīt- miju, smiet- smeju nenoteiksmē ir jaunāks skaņu sastāvs nekā tagadnē.
Piemēri Pirmā grupa
| Tagadne | Pagātne | Nākotne |
| es | ēd-u | ēd-u | ēdīš-u |
| tu | ēd | ēd-i | ēdīs-i |
| viņš | ēd | ēd-a | ēdīs |
| mēs | ēd-am | ēd-ām | ēdīs-im |
| jūs | ēd-at | ēd-āt | ēdīs-iet, ēdīs-it |
| viņi | ēd | ēd-a | ēdīs |
Otrā grupa
| Tagadne | Pagātne | Nākotne |
| es | velk-u | vilk-u | vilkš-u |
| tu | velc | vilk-i | vilks-i |
| viņš | velk | vilk-a | vilks |
| mēs | velk-am | vilk-ām | vilks-im |
| jūs | velk-at | vik-āt | vilks-iet,vilks-it |
| viņi | velk | vilk-a | vilks |
Trešā grupa
| Tagadne | Pagātne | Nākotne |
| es | sien-u | sēj-u | sieš-u |
| tu | sien | sēj-i | sies-i |
| viņš | sien | sēj-a | sies |
| mēs | sien-am | sēj-ām | sies-im |
| jūs | sien-at | sēj-āt | sies-iet, sies-it |
| viņi | sien | sēj-a | sies |
Ceturtā grupa
| Tagadne | Pagātne | Nākotne |
| es | kāpj-u | kāp-u | kāpš-u |
| tu | kāp | kāp-i | kāps-i |
| viņš | kāpj | kāp-a | kāps |
| mēs | kāpj-am | kāp-ām | kāps-im |
| jūs | kāpj-at | kāp-āt | kāps-iet, kāps-it |
| viņi | kāpj | kāp-a | kāps |
Piektā grupa
| Tagadne | Pagātne | Nākotne |
| es | salst-u | sal-u | salš-u |
| tu | salst-i | sal-i | sals-i |
| viņš | salst | sal-a | sals |
| mēs | salst-am | sal-ām | sals-im |
| jūs | salst-at | sal-āt | sals-iet, sals-it |
| viņi | salst | sal-a | sals |
Atpakaļ uz darbības vārdu lapu
Izstrādājusi LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija Sorosa Fonda – Latvija atbalstītā projekta "Latviešu valoda starptautiskajā datortīklā" ietvaros.