Meža aizsardzība, piroloģija, entomoloģija, fitopataloģija

augsnes kukaiņi — kukaiņu klases (Insecta) pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās). ∆ ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā. ∆ un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība. Svarīgākās meža augsnes kukaiņu grupas ir kolembolas, protūras, diplūras, zvīņenes, prusaki, blaktis, vaboles, divspārņi, plēvspārņi. Zvīņenes (Thysanura) ir vid. lieli (gar. 5 mm), primitīvi bezspārnu kukaiņi, kuru ķerm. klāts ar zvīņveida matiņiem. Saprofāgi. Ljā konst. 3 sugas. Zvīņenes mīt meža zemsegā, aiz celmu mizas un uz kokiem augošās sūnās. Prusaki (Blattoptera) ir vid. lieli (gar. 10—15 mm), plakani, primitīvi kukaiņi. Ljā konst. 5 sugas. Sausos priežu mežos sastopams ziemeļu prusaks (Ectobius lapponicus) un meža prusaks (E.sylvestris). Blaktis (Heteroptera) meža augsnē un zemsegā pārstāvētas gk. ar tīklblakšu dz. (Tingitidae) sugām. Ljā konst. ~19 sugas. Tās ir augu sūcēji. Uz mellenēm, brūklenēm un zilenēm dzīvo brūklenāju tīklblakts (Stephanitis oberti), kas pārziemo augsnē, tāpat kā priežu kaitēklis priežu mizasblakts. No vabolēm (Coleoptera) meža augsnē nozīmīgākās ir skrejvaboļu, īsspārņu, plākšņtaustekleņu jeb skarabeju, mēslvaboļu jeb bambalu, sprakšķu, līķvaboļu un koksngraužu dzimtas sugas. Skrejvaboļu dzimtā (Carabidae) ietilpst sīkas līdz lielas (gar. 1—45 mm), iegarenas, retāk apaļas, vaboles, parasti ar metālisku spīdumu. Vairākumam s. gan vaboles, gan kāpuri ir plēsīgi, aktīvi medī bezmugurk. un to kāpurus zemsegā un augsnes spraugās. Skrejvabolēm liela nozīme meža ekosistēmā kā bezmugurk. (arī meža kaitēkļu) skaita regulētājām. Dažas s. ir fitofāgi vai mikofāgi. Ljā konst. _310 skrejvaboļu dz. sugas. No mežos sastopamajām s. 4 iekļautas Ljas Sarkanajā grāmatā: lielā melnā skrejvabole (Carabus coreaceus; sastopama sausos priežu mežos), spožā skrejvabole (C.nitens; purvainos mežos), velvētā skrejvabole (C.convexus; jauktos un lapkoku mežos) un zaļganais kokskrējējs (Calosoma inquisitor; vecos ozolu un liepu mežos). Īsspārņu dz. (Staphylinidae) vabolēm raksturīgs šaurs, garš ķerm. un ļoti īsi segspārni, kas parasti nosedz tikai pirmos 2—3 vēdera posmus. Vaboles un kāpuri pārsvarā ir plēsīgi, uzbrūk citiem bezmugurkaulniekiem. Dzīvo meža zemsedzē, sēnēs, trūdošās augu atliekās, ekskrementos, dažas s. pielāgojušās dzīvei skudru pūžņos. Ljā konst. ~400 sugas. Plākšņtaustekleņu jeb skarabeju dzimtā (Scarabaeidae) ietilpst vid. lielas līdz lielas (gar. 3—40 mm) vaboles. Tām raksturīgi īsi elkoņveida taustekļi, kuru galā ir plākšņveida vālīte. Kāpuri parasti attīstās trūdvielām bagātā augsnē un ir saprofāgi vai fitofāgi. Ljā konst. 90 sugas. Bieži sastopamas ģ. Aphodius 4—6 mm garās vaboles (Ljā konst. ~40 s.). Meža kaitēkļi ir meža maijvabole (Melolontha hippocastani) un jūnijvabole (Amphimallon solstitialis), kuru kāpuri apgrauž jauno koku saknes. To kāpuru blīv. augsnē var sasniegt pat 50 indivīdu 1 m². Pat tad, ja kāpuru blīv. ir tikai 3—5 indivīdi 1 m², meža atjaunošanās var būt apdraudēta. Vecos lapkoku mežos sastopamie marmora rožvabole (Liocola marmorata), spīdīgais praulgrauzis (Gnorimus nobilis), blāvais praulgrauzis (G.variabilis) un lapkoku praulgrauzis (Osmoderma eremita) ir iekļauti Ljas Sarkanajā grāmatā.Mēslvaboļu jeb bambalu dzimtā (Geotrupidae) ietilpst 15—23 mm lielas vaboles ar metālisku spīdumu. Mežos bieži sastopamas lielā mēslvabole (Geotrupes stercorarius) un meža mēslvabole (G.stercorosus), kas ir tipiski koprofāgi (mēslēdāji). Sprakšķu dzimtā (Elateridae) ietilpst vid. lielas līdz lielas vaboles (gar. 1,5—30 mm). Uz muguras apgāztai vai iztraucētai vabolei priekškrūšu pakaļējais izaugums ar skaļu knikšķi iegulst īpašā viduskrūšu padziļinājumā, tādēļ vabole spēj palēkties, apmulsinot uzbrucēju, un aizbēgt. No ziemošanas vietām iznākušās vaboles dzīvo tikai dažas nedēļas — kamēr notiek vairošanās. Šajā laikā tās vai nu neēd nemaz, vai barojas ar nektāru un ziedputekšņiem. Kāpuri, t.s. drātstārpi, vairākus gadus attīstās augsnē, trupošā koksnē, dažkārt sēņu augļķermeņos. Visēdāji, pārtiek no augu saknēm, sēnēm, uzbrūk arī citu kukaiņu olām, kūniņām vai kāpuriem. Ljā konst. 72 sugas. Ļoti bieži mežos sastopamas s. ir Dolopius marginatus un Athous subfuscus, kuru kāpuri dzīvo augsnē. Trupošos priežu celmos bieži atrodamas Ampedus balteatus vaboles un kāpuri. Vecos priežu mežos un izcirtumos trupošā koksnē attīstās dižais sprakšķis (Athous rufus), kas iekļauts Ljas Sarkanajā grāmatā. Līķvaboļu dzimtā (Silphidae) ietilpst vid. lielas vaboles (gar. 10—20 mm), kam ir tumši matēti vai raibi segspārni. Vaboles un kāpuri parasti barojas uz dzīvn. līķiem. Ljā konst. 35 sugas. Ļoti izplatīti ir raibais kapracis (Nicrophorus vespillo) un meža kapracis (N.vespilloides). Platlapju mežos mīt četrpunktu līķvabole (Dendroxena quadrimaculata), kas iekļauta Ljas Sarkanajā grāmatā. Koksngraužu jeb ūsaiņu dzimtā (Cerambycidae) ietilpst vid. lielas līdz lielas (gar. 3—50 mm) vaboles ar gariem taustekļiem (dažu s. vabolēm tie ir garāki par ķermeni). Daudzu s. vaboles barojas uz ziediem, it īpaši uz čemurziežu ziediem; kāpuri lielākoties ir ksilofāgi (koksnēdāji). Ljā konst. 102 sugas. Pie augsnes faunas pieskaitāmas arī tās s., kuru kāpuri attīstās trupošā koksnē un celmos. Ljas Sarkanajā grāmatā iekļautas 6 s.: sešplankumu celmgrauzis (Anoplodera sexguttata), skujkoku dižkoksngrauzis (Tragosoma depsarium), priežu dižkoksngrauzis (Prionus coriarius), divkrāsu koksngrauzis (Rhamnusium virgo), vītolu slaidkoksngrauzis (Necydalis major), rūsbrūnais koksngrauzis (Stenocorus meridianus). No divspārņiem (Diptera) mežos nozīmīgākie ir garkāju, trauslkāju, sēņodiņu, pangodiņu, laupītājmušu, dunduru, kāpurmušu, dejotājmušu, kuprmušu un trūdmušu dz. kukaiņi. Garkāju jeb garkājodu dzimtā (Tipulidae) ietilpst lieli (gar. 15—25 mm), odveidīgi kukaiņi ar garām, trauslām kājām. Kāpuri mīt mitru un purvainu mežu augsnē, pārtiek no trūdošām augu daļām vai augu saknēm. Ljā konst. 80 sugas. Trauslkāju jeb trauslkājodu dzimtā (Limoniidae) ietilpst vid. lieli, retāk sīki (gar. 3—12 mm), trausli, odveidīgi divspārņi. Ljā konst. 160 sugas. Mežos dzīvojošo trauslkāju kāpuri attīstās trūdošās augu atliekās, vecās sēnēs un trupošā koksnē. Milzu trauslkājods (Pedicia rivosa), kas sastopams mitros lapkoku mežos, iekļauts Ljas Sarkanajā grāmatā. Sēņodiņu dzimtā (Fungivoridae) ietilpst sīki līdz vid. lieli (gar. 2,5—9 mm), drukni, odveidīgi divspārņi. To kāpuri attīstās sēnēs (sēņu tārpi), retāk zem trupošu koku mizas mitros mežos. Ljā konst. 310 sugas. Pangodiņu dzimtā (Cecidomyiidae) ietilpst sīki (gar. 1—5 mm), trausli, odveidīgi divspārņi. Vairākums s. ir augu parazīti, bet pangodiņu saprofāgu kāpuri mīt augsnē. Ljā konst. 423 sugas. Meža augsnē var atrast 7—20 sugas. Pangodiņi ir labi meža piesārņojuma indikatori. Laupītājmušu dzimtā (Asilidae) ietilpst lielākie Ljā sastopamie mušveidīgie (gar. 6—30 mm). Ķerm. drukns, nereti klāts ar bieziem matiņiem, spēcīgās, matiņiem klātās kājas, mušai sēžot, parasti ir plati izvērstas. Ljā konst. 33 sugas. Laupītājmušas uzbrūk citiem kukaiņiem un tos izsūc. Kāpuri mīt augsnē vai koksni alojošo kukaiņu kāpuru ejās un ir plēsīgi, uzbrūk citu kukaiņu kāpuriem. Četras mežos mītošo laupītājmušu s. iekļautas Ljas Sarkanajā grāmatā: kuprainā celmmuša (Laphria gibbosa) un dzeltenā laupītājmuša (L.flava; abas dzīvo sausos priežu mežos), lapseņveida laupītājmuša (Asilus crabroniformis; lapkoku un jauktos mežos) un melnā laupītājmuša (Andrenosoma atrum; mitros lapkoku mežos). Dunduru dzimtā (Tabanidae) ietilpst vid. lieluma un lieli (gar. 10—40 mm), iegareni, drukni divspārņi. Pieauguši indivīdi (♀) ir asinssūcēji, uzbrūk siltasiņu dzīvn. (arī cilvēkam). Kāpuri plēsīgi vai saprofāgi, sastopami mitru, purvainu mežu augsnē un purvainās vietās. Ljā konst. 27 sugas. Pie kāpurmušu dz. (Tachinidae syn. Larvaevoridae) pieder vid. lieli līdz lieli (gar. 6—15 mm) mušveidīgie, kuru ķerm. klāj rupji sariņi, tādēļ tas nereti izskatās pelēki rūtots. Kāpuri parazitē citu kukaiņu (vaboļu, tauriņu, zāģlapseņu) kāpuros, dažu s. kāpuri iznīcina meža kaitēkļu kāpurus. Ljā konst. ~90 sugas. Kāpurmuša Ceranomasia nigripes parazitē priežu kaitēkļu tauriņu kūniņās meža zemsegā, Dexiosoma caninum — maijvabolēs. Dejotājmušu dzimtā (Empididae) ietilpst sīki līdz vid. lieli (gar. 1,5—5 mm) mušveidīgie ar slaidu ķermeni. Vairošanās laikā tie nereti veido t.s. spietus virs strautiem un upēm. Dejotājmušas ir plēsīgas vai barojas uz ziediem. Kāpuri (gar. 1—5 mm) ir plēsīgi, attīstās augsnē. Ljā konst. ~65 sugas. Kuprmušu dzimtā (Phoridae) ietilpst sīki (gar. 0,5—4 mm) mušveidīgie ar nedaudz uzkumpušu ķermeni. Kuprmušas sastopamas uz ziediem, pūstošām organ. atliekām, mitrās vietās. Kāpuri ir saprofāgi, mežos mīt trūdošās augu atliekās, sēnēs, dažu s. kāpuri ir kukaiņu parazīti. Ljā nav pētītas, varētu būt ~300 sugu. Trūdmušu dzimtā (Lauxaniidae) ietilpst sīki līdz vid. lieli (gar. 2,5—5 mm), lielākoties dzeltenīgi mušveidīgie. Tipiski lapkoku mežu iemītnieki. Kāpuri (gar. 1—2 mm) mīt gk. trupošā koksnē, izalo nobirušas koku lapas. Ljā konst. 35 sugas. No plēvspārņiem (Hymenoptera) mežos bieži sastopami skujlapseņu, skudru un racējlapseņu dz. kukaiņi. Skujkoku zāģlapseņu jeb skujlapseņu dzimtā (Diprionidae) ietilpst vid. lieli (gar. 6—9 mm) plēvspārņi. To kāpuri ir skujkoku kaitēkļi, bet kūniņas pārziemo zem sūnām un ķērpjiem. Ljā konst. 15 sugas. Prāvus postījumus var nodarīt rūsganā priežu zāģlapsene (Neodiprion sertifer), kuras kāpuri iekūņojas augsnē. Skudru dzimtā (Formicidae) ietilpst nelieli (gar. 1,5—15 mm) sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo plašās saimēs ar sarežģītu kopdzīves struktūru. Ljā konst. 42 sugas. Vairākums s. ir plēsīgas, dažkārt barojas arī ar saldiem augu izdalījumiem un laputu ekskrementiem. Skudrām ir liela nozīme meža ekosistēmā kā citu bezmugurk. skaita regulētājām. Lielus skudru pūžņus no skujām un atmirušām augu atliekām mežos veido rūsganā mežskudra (Formica rufa) un kailmuguras mežskudra (F.polyctena). Citu s. skudras veido ligzdas zem sūnām, augsnē, satrupējušā koksnē. Priežu lāna nogabalā Vidzemē konst. 6 skudru dz. sugas. Racējlapseņu dzimtā (Sphecidae) ietilpst vid. lieli līdz lieli (gar. 8—25 mm), pārsvarā dzeltenmelni plēvspārņi ar garu, tievu vēdera iežmaugu. Ljā konst. 140 sugas. Vairāku s. racējlapsenes sausās mežmalās vai uz meža stigām augsnē rok alas un tajās ievelk ar dzēlieniem paralizētus posmkājus (zirnekļus, vaboles, siseņus), kas ir kāpuru attīstībai nepieciešama barība. Biežāk sastopama suga Ammophila sabulosa.

V. Melecis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005