Meža aizsardzība, piroloģija, entomoloģija, fitopataloģijablaktis (
Heteroptera) —
kukaiņu klases kārta. Sīki vai
vid. lieli
kukaiņi ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem, kas sastāv no dzeļsara, kurš ietverts 3—4 posmu makstī. Miera stāvoklī maksts paliekta zem ķermeņa. Priekšspārnu pamatdaļa hitinizēta, galotnes daļa plēvveidīga. Pakaļspārni plēvveidīgi. Miera stāvoklī spārni piekļauti ķermenim. Dažām sugām spārni reducēti. Raksturīga
∆ pazīme ir trīsstūrains krūšu vairogs, kas atrodas starp priekšspārnu pamatnēm. Daudzu
∆s. pieaugušiem indivīdiem uz pakaļkrūtīm, bet kāpuriem uz vēdera atveras smirddziedzeri, kas izdala sekrētu ar īpatnējo
∆ smaku. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos. Kāpuram ir 5 attīstības stadijas.
∆ sastopamas
gk. uz sauszemes, retāk ūdenī, arī jūrā. Dažu
s.∆ ir plēsīgas un pārtiek no laupījuma, citas sūc siltasiņu
dzīvn. (arī cilvēka) asinis, bet daļa barojas ar dažādu augu sulu. Daudzu
s.∆ ir kaitīgas kultūraugiem. Liela daļa
s. ir zoofāgi, kas iznīcina kultūraugu kaitēkļus, tādēļ ir derīgas.Ljā varētu būt ~450
∆ sugas.
∆ iedala 2 apakškārtās: ūdens blaktis (
Cryptocerata) un sauszemes blaktis (
Gymnocerata). Ljā
nozīm. ir sauszemes
∆ dzimtas. Vairogblakšu
dz. (
Pentatomidae)
∆ dzīvo uz dažādiem augiem. Uz priedēm parasti sastopama priežu vairogblakts (
Pitedia pinicola). No mīkstblakšu
dz. (
Miridae) uz priedēm un eglēm
konst. 8
s., bet šīs
∆ nav postīgas. No sarkanblakšu
dz. (
Pyrrhocoridae) Ljā zināma tikai
Pyrrhocoris apterus, kas mīt parkos un dārzos uz zemes pie koku,
gk. liepu, saknēm. Vairāku mizasblakšu
dz. (
Aradidae) sugu
∆ dzīvo zem koku mizas. Parasti pārtiek no sēņu micēlija, dažas sūc koku sulu. Priedēm postīga ir
priežu mizasblakts, kas dzīvo uz veseliem kokiem un sūc to sulu. Uz kokiem bieži sastopamas koku laupītājblakšu
dz. (
Anthocoridae)
∆, kas ir plēsīgas un pārtiek no augu kaitēkļiem. No asinsblakšu
dz. (
Cimicidae) Ljā
konst. 2 sugas. Gultas blakts (
Cimex lectularius) barojas ar cilvēku, retumis ar putnu un sikspārņu, asinīm. (arī
augsnes kukaiņi.)
M. Bičevskis
© Apgāds "Zelta grauds", 2005