divspārņi (Diptera) — kukaiņu klases kārta. Sīki līdz vidēji lieli kukaiņi. Tiem ir tikai viens spārnu pāris — priekšspārni. Pakaļspārni pārveidojušies sīkām vālītēm līdzīgos orgānos — dūcekļos. Dažiem parazītiskajiem ∆ spārnu nav. Mutes orgāni dūrējsūcējtipa vai laizītājtipa. ∆ ir lielas fasetacis. Taustekļi primāri, sarveidīgi, ar daudziem posmiem. Pēdai ir 5 posmi. Kāpuriem nav kāju, dažu sugu kāpuriem nav arī galvas kapsulas (acefālie ∆). Kūniņa vaļēja vai kāpura nenomestajā ādā ietverta (pupārijs). ∆ attīstās ar pilnīgu pārvēršanos. Pieaugušie ∆ pārtiek no nektāra, augu sulas, dažas sugas ir plēsīgas, citas — parazīti vai asinssūcēji — sūc siltasiņu dzīvn. (arī cilvēka) asinis. Kāpuri pārtiek no dzīvn. izkārnījumiem, atliekām, augiem vai laupījuma. Dzīvo ūdenī, augsnē, augu audos, dažādās trūdošās un pūstošās vielās. Dažas sugas ir postīgi augu kaitēkļi. ∆ sastopami ļoti dažādās biocenozēs. Ljā konst. 4000 sugas. ∆ kārtai ir 2 apakškārtas: odveidīgie jeb gartaustekleņi (Nematocera) un mušveidīgie jeb īstaustekleņi (Brachycera). Daudzu odveidīgo kāpuri ir nozīmīgi organ. vielu aprites veicinātāji. Taču mežs. kaitējumu nodara garkāju dz. (Tipulidae) pārstāvis — purva garkājis (Tipula paludosa), kas kokaudzētavās un siltumnīcās kūdrainā augsnē bojā sējeņu saknes, bet pangodiņu dz. (Cecidomyidae syn. Itonididae) pārstāvis — priežu skujlieces pangodiņš (Cecidomyia baeri) Popes apkaimē 1983. g. izraisīja priežu audžu atskujošanu 700 ha platībā.Mušveidīgo ekoloģija un bioloģija ir ļoti daudzveidīga. Daudzi no tiem ir parazīti un asinssūcēji. Pie laupītājmušu dz. (Asilidae) pieder lielākie Ljas faunas ∆ — celmmušas (Laphria). To kāpuri saknēs un celmos iznīcina lielā priežu smecernieka kāpurus. Vairāku ziedmušu dz. (Syrphidae) sugu kāpuri dzīvo zem kritušu koku mizas un koksnē. Ģ. Microdon ziedmušu kāpuri mīt skudru pūžņos. Alotājmušu dz. (Agromyziidae) pieaugušie indivīdi sastopami zālē un krūmos, kāpuri parasti izalo augu lapas, reizēm izraisot pangu veidošanos. Alotājmušas (Agromyza sp.) kāpuri alo bērzu mizu. Pieaugušie kāpurmušu dz. (Tachinidae syn. Larvaevoridae) indivīdi parasti sastopami uz ziediem, kur barojas ar nektāru, bet to kāpuri parazitē citu kukaiņu kāpuros un to attīstības beigu stadijā — imago. Daudzām kāpurmušām ir liela nozīme kā meža kaitēkļu skaita regulētājām. Nozīmīgas mušveidīgo ∆ dz. ir arī dunduri (Tabanidae) un mušas (Muscidae). (Arī augsnes kukaiņi.)

M. Bičevskis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005