Meža aizsardzība, piroloģija, entomoloģija, fitopataloģija

sprakšķi (Elateridae) — vaboļu kārtas dzimta. Nelielas līdz vid. lielas pelēcīgas, melnas vai brūnas vaboles (gar. 5—18 mm) ar šauru, garu, saplacinātu ķermeni. Kājas tievas, taustekļi dažkārt ķemmveidīgi. Priekškrūšu vairogam aizmugures stūri dzelkšņveidīgi, apakšpusē smails, atpakaļvērsts izaugums, kuram strauji iespiežoties viduskrūšu iedobumā, vabole palecas, radot sprakšķim līdzīgu skaņu. Ar tādu pašu lēcienu, atmuguriski nokritusi, vabole atkal tiek uz kājām. Kāpuri (gar. 8—22 mm), t.s. drātstārpi, dzelteni, cieti, ar cilindrisku, stipri hitinizētu ķerm. un 3 pāriem krūškāju. Attīstības cikls ilgst 5—6 gadus. Pieaugušas ∆ vaboles parasti sastopamas uz augiem vai ziedos. Kāpuri mīt augsnē, zem nokaltušu koku mizas, trūdošā koksnē, sēnēs. Daudzu s. kāpuri ir kaitēkļi, jo apgrauž augu saknes un bojā dārzeņus. Ljā konst. 72 sugas. Mežs. kaitīgi gk. kokaudzētavās, it īpaši sējeņu nodaļā, ja ir >10 kāpuru 1 m² augsnes. Tumšā ∆ (Agriotes obscurus) vabole 7—9 mm gara, brūna, ar dzelteniem matiņiem. Taustekļi un kājas dzeltenbrūnas. Priekškrūšu vairogs vairāk plats nekā garš. Vecākie kāpuri bojā augu saknes, augsnē izsētas sēklas, dīgstus. Pavasarī un vasarā kāpuri uzturas augsnes virskārtā 7—10 cm dziļi, dažreiz sastopami arī augu stublājos vairāku centimetru augstumā. Kāpuri ziemo augsnē 50—80 cm dziļi. Iekūņojas 5. gada VII augsnē 10—20 cm dziļumā. Jaunās vaboles izlido nākamā gada pavasarī. Kaitē kokaudzētavās mitrā, trūdvielām bagātā mālsmilts un smilšmāla augsnē. Arī svītrainais ∆ (A.lineatus) un spīdīgais ∆ (Selatosomus aeneus) var kaitēt kokaudzētavās. (arī augsnes kukaiņi.)

M. Bičevskis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005