vaboles (Coleoptera) — kukaiņu klases kārta. Sīki līdz ļoti lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem. Fasetacis labi attīstītas, actiņu parasti nav. Taustekļi ļoti dažādi, biežāk sastāv no 11 posmiem. Priekškrūtīm labi attīstīta muguras daļa — priekškrūšu vairogs. Kājas dažādas; izšķir ejkājas, skrejkājas, lēcējkājas, racējkājas, peldkājas, tvērējkājas. Pēdai ir 5 posmi. Priekšspārni — segspārni — cieti, hitinizēti, nosedz krūtis, dažkārt arī vēderu. Pakaļspārni jeb lidspārni plēvveidīgi, ar īpatnēju dzīslojumu, miera stāvoklī parasti sakļauti zem segspārniem. Vairākām sugām spārni reducēti. Dažu s. ∆ ir dējeklis. Attīstās ar pilnīgu pārvēršanos (metamorfozi). Kāpuriem attīstīta galvas kapsula un 3 pāri krūškāju, retāk kāju vispār nav. Kūniņa vaļēja, retumis ietverta kokonā. ∆ sastopamas uz zemes, augsnē, zemsegā, uz augiem, arī ūdenī — dīķos, ezeros. Pārtiek no augiem un dzīvn., daļa no tām ir plēsīgas. Dažu s. ∆ barojas ar beigtiem dzīvn., citas pārtiek no mēsliem, trūdvielām. Ljā konst. ~ 3200 sugas. Plēsīgo ∆ apakškārtā (Adephaga) nozīm. ir skrejvaboļu dz. (Carabidae) sugas, kas iznīcina augu kaitēkļus. Skrejvaboles ir plēsīgi nakts dzīvnieki Tās parasti sastopamas sugai raksturīgās dzīvesvietās: augsnē un zemsegā mežos, pļavās, dārzos, parkos un laukos. Dažu s. skrejvaboles dzīvo arī uz koku stumbriem un koku vainagos, piem., kūniņu laupītājs (Calosoma sycophanta), kas iznīcina ļoti daudz dažādu kaitēkļu, arī tauriņu un zāģlapseņu kāpurus un kūniņas. Saulainās, smilšainās vietās uzturas plēsīgās smilšvaboļu dz. (Cicindelidae) sugas, piem., uz meža ceļiem, izcirtumos mīt meža smilšvabole (Cicindela sylvatica). Plēsīgās airvaboļu jeb ūdensvaboļu dz. (Dytiscidae) ∆ un kāpuri dzīvo ūdenstilpēs. Ljā izplatītākā airvaboļu dz. s. ir zeltmalu ūdensvabole (Dytiscus marginalis). Visēdāju ∆ apakškārtā (Polyphaga) daudzas s. ir bīstami mežs. un kultūraugu kaitēkļi. Stumbra kaitēkļi ir dažas mizgraužu, koksngraužu, krāšņvaboļu un smecernieku sugas. Meža kultūru un jaunaudžu kaitēkļi ir lielais priežu smecernieks u.c. smecernieku, sakņgraužu un lapgraužu sugas. Sakņu kaitēkļi ir maijvaboles un sprakšķi. Vairāku ∆ dzimtu sugas regulē augu kaitēkļu u.c. posmkāju skaitu. Īsspārņu dz. (Staphylinidae) vaboles ir mazas vai vidēji lielas (gar. 8 — 30 mm). Ķerm. slaids, plakans. Priekšspārni īsi, sedz tikai priekšējos vēdera posmus. Kāpuriem garš ķerm. un relatīvi īsa galva. Kāpuri, tāpat kā vaboles, ir veikli skrējēji. Vairākums s. ir plēsīgas: pārtiek no ērcēm, citu kukaiņu olām, kāpuriem, kūniņām un pieaugušiem kukaiņiem. Augsnē un zemsegā iznīcina daudz divspārņu olu un kāpuru. Dažas īsspārņu s. ir dab. mizgraužu ienaidnieki. Mārīšu dz. (Coccinellidae) vaboles ir nelielas (gar. 2 — 9 mm), ar ieapaļu ķerm., kam apakšpuse plakana, bet virspuse izliekta. Gan ∆, gan kāpuri ir plēsīgi un pārtiek gk. no laputīm, bruņutīm, lapblusiņām, tīklērcēm. Ziemo ∆ zemsegā. Ljā ļoti izplatīta ir septiņpunktu mārīte (Coccinella septempunctata), meža biotopos bieži sastopama divpunktu mārīte (Adalia bipunctata). Skudrulīšu dz. (Cleridae) ∆ ķermenis (gar. 7 — 16 mm) slaids, atgādina skudras ķermeni. Galva un acis lielas. Mizgraužu skudrulītis (Thanasimus formicarius) bieži sastopams mežos, izcirtumos, iznīcina mizgraužus, to olas, kāpurus un kūniņas. Mīkstspārņu dz. (Cantharidae) ∆ ir vid. lielas (gar. 10 — 16 mm), ar maz hitinizētu ķermeni. ∆ un kāpuri ir plēsīgi. Daudzas ∆ sugas, piem., dažas koksngraužus., dižā briežvabole (Lucanus cervus) un bērzu briežvabole (Ceruchus chrysomelinus), spīdīgais praulgrauzis (Gnorimus nobilis), blāvais praulgrauzis (G. variabilis) un lapkoku praulgrauzis (Osmoderma eremita), ir aizsargājamas. (arī augsnes kukaiņi.)

M. Bičevskis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005