Meža aizsardzība, piroloģija, entomoloģija, fitopataloģija

skudras (Formicidae) — plēvspārņu kārtas dzimta. ∆ ir sabiedriski kukaiņi (gar. 1,5—15 mm). Dzīvo saimēs ar sarežģītu kopdzīves struktūru un f-ju sadali. Saimes izveido ligzdas jeb pūžņus. Spārni ir tikai jaunajiem ♂ un ♀, kuri, sasniedzot dzimumgatavību, masveidā spieto. Šajā laikā ♀ tiek apaugļotas, nomet spārnus, uzmeklē vietu jaunās saimes veidošanai un sāk dēt olas, ko turpina visu mūžu. Visi ♂ un liel. daļa ♀ spietojot iet bojā, vai arī tās apēd putni. Dažām ∆s. ligzdā mēdz būt 1 ♀, citām — vairākas ♀. Atkarībā no kāpuru barošanas un aprūpes režīma no tiem attīstās vai nu darbskudras, vai ♂ un ♀. Par kāpuriem un olām rūpējas darbskudras, kas būtībā ir neattīstītas ♀. ∆ izplatīts ligzdu parazītisms, kad vienas sugas ♀ ielavās radnieciskas sugas ligzdā un aizstāj bojā gājušo ♀ [piem., rūsganā mežskudra (Formica rufa) citas mežskudras F.fusca ligzdā] vai nogalina to un darbskudras, kas atsakās pakļauties [piem., skudra Lasius umbratus melnās ∆ (L.niger) ligzdā], un sāk dēt olas. Sākotnēji, kamēr notiek sugu indivīdu nomaiņa ar jaundzimušajiem, jauno ♀ apkalpo vecās sugas darbskudras. Dažām sugām darbskudru nav, tās nolaupa svešu sugu kāpurus un kūniņas, no kuriem tiek izaudzētas darbskudras – nākamie «vergi» (piem., Polyergus rufescens; tā Ljā līdz šim nav atrasta). Ljā konst. 42 sugas, gk. mežos.Ljas mežos bieži sastopamas mežskudras (Formica), kas no skujām un sīkiem zariņiem veido kupolveidīgas ligzdas. Mūsu dienās rūsganā mežskudra (F.rufa)tiek uzskatīta par tuvu radniecisku, grūti atšķiramu sugu grupu, kurā ietilpst šādas mežskudras: F.aquilonia, F.lugubris, F.rufa un F.polyctena. Mežos ļoti plaši izplatīta arī melnā ∆ (Lasius niger), kas mīt gk. augsnē, kur no smilšu graudiņiem veido nelielus kupolus, bieži vien tā iemājo arī dārzos un būvēs. Dzeltenā ∆ (L.flavus) pastāvīgi dzīvo zem zemes vai zem sūnām. Dažu s.∆, piem., spožā ∆ jeb dobumskudra (L.fuliginosus), kas Ljā ir aizs., un dižskudras (Camponotus) izgrauž ejas un ierīko ligzdas sausā koksnē vai koku dobumos.∆ blīvums mežaudzēs var sasniegt 1,5•10⁷ indivīdu 1 ha. Optimālais ligzdu (diam. 1,3—1,5 m) skaits skujkoku mežos ir 3—4 ligzdas 1 ha, lapkoku mežos 6—7 vienā ha. ∆ medī dzīvus, kustīgus upurus – kukaiņus, to kāpurus u.c. sīkus bezmugurkaulniekus. Veidojot pazemes ejas, ∆ uzlabo barības elementu apriti augsnē, tādēļ tām ir milzīga nozīme meža ekosistēmā. ∆ efektīvi ierobežo meža kaitēkļu (piem., priežu pūcītes, priežu vērpēja, rūsganās priežu zāģlapsenes, bērzu vērpēja) attīstību. Kaitēkļu attīstība tiek aizkavēta pat tad, ja kāpurs saskarē ar ∆ guvis tikai niecīgu ievainojumu. Dažu sugu ∆ ir simbiotiskas attiecības ar augu sūcējiem — laputīm. ∆ barojas ar laputu saldajiem izdalījumiem un aprūpē tās. Maldīgs ir priekšstats, ka tādējādi ∆ nodara ļaunumu mežam. Šo barības saišu dēļ ∆ spēj saglabāt lielu populācijas blīvumu arī kaitēkļu depresijas periodā, kad ∆ pietrūkst barī bas. Laputu izdalījumi ir papildbarība arī daudzu s. kukaiņiem (piem., jātnieciņiem), kas parazitē uz meža kaitēkļiem. Kokaugus apdraud nevis sulas zaudēšana, bet gan mikroskop. sēnes, kas attīstās uz laputu izdalījumiem. ∆, nolaizot tos, novērš sēņu attīstību. ∆ simbioze ar laputīm negatīvi var ietekmēt augļkoku stādījumus. ∆ ir ļoti nozīmīga meža putnu (dzeņu, dzilnu, teteru, mežirbju) barība, taču putni patērē tikai ~10% no populāciju dabiskās mirstības dēļ bojā gājušo ∆ skaita un būtiski to neietekmē.

V. Melecis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005