zāģlapsenes — divas plēvspārņu kārtas dzimtas: skujkoku zāģlapseņu jeb skujlapseņu dz. (Diprionidae) un īsto zāģlapseņu jeb zāģlapseņu dz. (Tenthredinidae). Abu dzimtu ∆ ♀ dēj olas ar dējekli iezāģētos skuju vai lapu audos. Skujkoku ∆ ir vid. lieli kukaiņi ar izteiktu dzimumdimorfismu. ♂ tumšāks, parasti melns, ar divpusēji plūksnotiem taustekļiem. Ķerm. mazāks (gar. 5,4 — 9,5 mm) un šaurāks nekā ♀. Mātītes ķerm. (gar. 6,3 — 10,2 mm) druknāks nekā ♂, rūsgans vai melns, ar dzeltenu līdz rūsgandzeltenu zīmējumu. Taustekļi nedaudz zāģzobaini. Olas dēj skujās. Kāpuriem 3 pāri krūškāju un 8 pāri vēderkāju. Ljā konst. 15 s., no tām 12 s. sastopamas uz priedes un 1 s. uz egles. Priežu audzēs bieži kaitē iedzeltenā priežu ∆ (Gilpinia pallida). ♂ 6,0 — 6,6 mm garš, melns. Vēdera apakšpuse un kājas dzeltenas. ♀ 7,2 — 8,0 mm gara, dzeltena, ar melnu zīmējumu uz krūtīm. Gadā attīstās 2 paaudzes. Pirmās paaudzes ∆ lido V. ♀ dēj olas iepriekšējā gada skujās izveidotā gludā vadziņā pa 5 — 18 rindā. Olas eliptiskas, bālgandzeltenas, bez dzimumdziedzeru sekrēta «vairodziņa». Kāpuri izšķiļas V b., uzturas kolonijās un barojas skujās līdz VII sākumam. Pieaudzis kāpurs (gar. līdz 22 mm) zaļgandzeltens, ar platām, pārtrauktām garenjoslām. Galva brūna, spīdīga. Pieaugušie kāpuri VII vidū starp skujām un piezariem izveido kokonus un iekūņojas. Kokons iegarens, 4 — 7 mm garš, iedzeltens. Otras paaudzes ∆ lido VII b. un VIII sākumā. Olas dēj uz jaunajām skujām, turpat barojas arī kāpuri no VIII v. līdz IX beigām. Pieaugušie kāpuri IX b. vai X pārvietojas uz zemsegu, kur izveido kokonus, pārvēršas eonimfās vai pronimfās un pārziemo. Iekūņojas pavasarī. Iedzeltenā priežu ∆ sastopama uz dažāda vecuma priedēm, sākot no 5 — 8 g. vecām priedēm un beidzot ar pieaugušu un pāraugušu audžu priedēm. Visbiežāk uzturas silā, mētrājā, lānā un viršu ārenī. Iedzeltenās priežu ∆ masveida savairošanās bijusi tikai Ljā un Lietuvā, citur priedes areālā nav novērota. Iedzeltenās priežu ∆ 1. masveida savairošanās Ljā konst. 1946. g. dažu desmitu ha pl. uz ZA no Rīgas, nākamā — 1953. — 1955. g. uz Ano Rīgas un Rūjienas apkaimē 60 ha pl., bet 1974. — 1975. g. — Doles salā 570 ha platībā (iespējams, ka to sekmējusi Rīgas HES celtn. izraisītā gruntsūdens līm. pazemināšanās salā). Kaitēkļa savairošanās 1979. — 1980. g. dažāda vecuma priežu audzēs konst. uz ZA no Rīgas ~ 7600 ha platībā. Turpmāku savairošanos novērsa vīrusu poliedrozes izplatīšanās pronimfas stadijā. Juglas, Kalngales un Baltezera apkaimē savairošanās atsākās 1994. g. un 1995. g. turpinājās arī Saulkrastu un Lilastes apkaimē ~ 10 000 ha platībā. Iedzeltenā priežu ∆ ir ļoti postīga, jo 2 tās paaudzes 1 vasarā var pilnīgi iznīcināt gan vecās, gan jaunās skujas un izraisīt koku nokalšanu. Nozīm. savairošanos ierobežojošie faktori ir kāpuru un kūniņu parazīts — kāpurmuša Drio gilva (atsevišķos gados invadē līdz 74% visu invadēto kāpuru), plēsīgie kukaiņi, vīrusu poliedroze. Parastās priežu ∆ (Diprion pini) dzīvesveids līdzīgs iedzeltenās priežu ∆ dzīvesveidam. ♂ 7 — 8 mm gari, melni, ar rūsgandzeltenām kājām un tumšiem spārnu galiem. ♀ 8 — 10 mm garas, dzeltenas, ar brūnmelnu zīmējumu ķerm. virspusē uz krūtīm un vēdera. Olas eliptiskas, gaiši dzeltenzaļas, atrodas skujā iezāģētā vietā un klātas ar brūnganpelēku, sacietējuša dzimumdziedzeru sekrēta «vairodziņu». Vienā skujā tiek iedētas 4 — 20 olas. Kāpurs 22 — 28 mm garš, zaļgandzeltens, ar 11 pāriem kāju. Virs katras vēderkājas (izņemot pēdējo pāri) 2 melni plankumi — viens punktveidīgs, otrs komatveidīgs. Uz muguras tumša garenjosla. Galva brūna, ar melnbrūnu zīmējumu. Kokons cilindrisks, 6,5 — 12,5 mm garš. Parastā priežu ∆ sastopama I un II vecumkl. priežu audzēs. Ljā masveida savairošanās konst. jau 19. gs. Kurzemē (1838. un 1844. g.), 20. gs. — Kurzemē (1925. — 1927. g.), Rīgas apkaimē (1936. g.), Maltas priežu sēklu plantācijā un tās apkaimē (1997. — 1999. g.). Rūsganā priežu ∆ (Neodiprion sertifer) sastopama līdz 60 g. vecās priežu audzēs. ♂ 6,8 — 7,8 mm gari, melni, ar sarkanbrūnām kājām. ♀ 7,8 — 9,8 mm garas, rūsganbrūnas. Lido IX. Olas krējumkrāsas, iegremdētas skujā pa 1 atsevišķā ligzdiņā, bet bez dzimumdziedzeru sekrēta «vairodziņa». Ziemo olas. Kāpuri šķiļas V vidū, dzīvo kolonijās, grauž tikai iepriekšējā gada skujas. Kāpuri līdz 25 mm gari, zaļganpelēki, ar gaišu muguras garenjoslu un tumšām sānu garenjoslām. Galva melna, spīdīga. Ķerm. klāj melni dzelksnīši. VII 1. pusē kāpuri ir pieauguši un dodas zemsegā. Robežjoslā starp zemsegu un augsni kāpuri izveido kokonu un pārvēršas eonimfā. Sugai nelabvēlīgos apst.daļai eonimfu diapauze var ieilgt 2 — 3 gadus. Nākamajā gadā izlidojušās ∆ VIII b. iekūņojas. Rūsganās priežu ∆ savairošanos ierobežo nelabvēlīgi laika apst. lidošanas laikā un zema t - ra ziemošanas laikā. Ļoti liela nozīme ir vīrusu poliedrozei, kas bieži vien masveida savairošanos pilnīgi pārtrauc. Slimie kāpuri ir pildīti ar tumšu šķidrumu un kļūst mazkustīgi. Kāpuros un kūniņās parazitē arī vairāku s. jātnieciņi un kāpurmušas. ∆ daudzumu starp savairošanās gadiem regulē rūsganās mežskudras. Ljā masveida savairošanās 20. gs. konst. ik pēc 10 — 12 g., gk. Kurzemē, Rīgas un Smiltenes apkaimē. Tā kā kāpuri nograuž tikai iepriekšējā gada skujas, tad postītajās audzēs priedes parasti nenokalst, samazinās tikai to pieaugums. Vairāku skujkoku ∆ sugu kāpuri kolonijas neveido, piem., zaļganā priežu ∆ (Gilpinia frutetorum), zaļā priežu ∆ (G. virens) un egļu ∆ (G. polytoma). Šo sugu ∆ kaitējums ir niecīgs. Īstās ∆ ir mazi līdz vid. lieli plēvspārņi (gar. 6 — 23 mm), ar gariem diegveida taustekļiem. Kāpuriem 3 pāri krūškāju un 6 — 8 pāri vēderkāju. Ljā konst. 312 sugas. Daudzas s. ir postīgi augu kaitēkļi. Egļu jaunaudzēs sastopama mazā egļu ∆ (Pristiphora abietina). ♂ 4,5 — 5,1 mm gari, dzeltenbrūni, priekškrūšu un vēdera virspuse melna. ♀ 5,0 — 6,2 mm garas, gandrīz melnas. Kājas un vēdera apakšpuse dzeltena. Lido V. Olas dēj plaukstošu dzinumu skujās. Kāpuru bojātās skujas sakalst un nobrūnē. Pieauguši kāpuri gaišzaļi, līdz 14 mm gari. VII b. pieaugušie kāpuri zemsegā vai augsnē veido kokonus. Pronimfu diapauze kokonos ilgst līdz nākamajam pavasarim, dažkārt — vairākus gadus. ∆ savairošanās notiek mežaudžu D malā, no vēja aizsargātās kultūrās, egļu sēklu plantācijās, dzīvžogos gar ceļiem un dzelzceļiem. Eglēs sastopamas vēl 4 ģ. Pristiphora sugas. Plūmes bojā gaišā plūmju ∆ (Hoplocampa flava) un tumšā plūmju ∆ (H. minuta). Rozēs sastopamas 8 ģ. Hoplocampa ∆ sugas.

M. Bičevskis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005