Atbildes, kuras tu meklē

Mežkopība, mežierīcība, mežsaimniecība


kokaudzes sastāvs — kokaudzi veidojošo koku sugu pārstāvības attiecī bas. raksturo taksācijas f-la, kas sastāv no pieņemtajiem koku sugu simboliem un t.s. sastāva koeficientiem. Ljā pieņemtie valdošo koku s. simboli ir šādi: P — priede, E — egle, B — bērzs, M — melnalksnis, A— apse, Ba — baltalksnis, Oz — ozols, Os — osis, L — liepa. Sastāva koef. parasti nosaka pēc kokaudzi veidojošo sugu koku krājas, tās kopējo daudzumu pieņemot par 10 vienībām. Piem., ja egles krāja ir 250 m3, bērza — 120 m3, apses — 50 m3, tad krājas kopsumma ir 420 m3. Tātad eglei sastāva koef. ir (250•10):420=3D5,7 (~6), bērzam — (120•10):420=3D2,8 (~3), apsei — (50•100):420=3D1,2 (~1), un šās kokaudzes taksācijas f-la ir 6E3B1A. Ja kādas s. koku krāja ir 2—5% no kopējās, tad taks. f-lā lieto apzīmējumu + (piem., 10P+E); ja šis procents <2, lieto apzīm.«ats» (piem., 8E2B ats A). Saliktās (divstāvu) nosaka katram stāvam atsevišķi. Taksācijas f-lā iekļauj arī kokaudzes vecumu, norādot, vai tā ir vienvecuma vai dažādvecuma audze. Ja kokaudzē ir tikai 1 koku suga (piem., 10P vai 10B), to sauc par tīraudzi, ja vairākas koku s., — par mistraudzi.

P. Skudra

© Apgāds "Zelta grauds", 2005