Meža un medību fauna, medniecība

ķirzakas (Lacerta) — ķirzaku dzimtas (Lacertidae) ģints. Zvīņrāpuļi. Ljā konst. 2 sugas. ∆ķerm. cilindrisks, ar garu asti, ko tās briesmu brīdī spēj nomest (vēlāk aste ataug). Kājas labi attīstītas, ar 5 pirkstiem. Galvu klāj simetriski sakārtoti vairodziņi. Zvīņas uz vēdera lielākas nekā uz muguras. Dzīvo mežos, krūmājos, purvos, kur ir piemērotas sauļošanās vietas — lauces, izcirtumi, ceļmalas. Galv. barība — bezmugurk., gk. kukaiņi. Ziemo grauzēju alās, zem koku saknēm, satrupējušos celmos. ∆ ir diezgan parasts citu dzīvn. (čūsku, putnu, zīdītāju) barības objekts. Pļavas ķirzakas (L.vivipara) ķerm. slaids, tā gar. bez astes līdz 7 cm. Galva neliela. Mugura dažādas nokrāsas brūna, parasti ar nelieliem, gaišiem plankumiem, vēders dzeltens līdz ķieģeļsarkans. Jaunie indivīdi tumšbrūni līdz melni. Pļavas ∆ Ljā sastopama ļoti bieži. Dzīvo dažāda tipa mežos, biežāk mitros vai nosusinātos priežu mežos un priežu-bērzu mežos, izcirtumos, laucēs, ceļmalās, nelielu ūdenstilpju krastos, purvu malās, krūmainās pļavās, nereti arī ēku drupās un baļķu kaudzēs. Galv. barība — zirnekļveidīgie (līdz 56%) un cikādes (līdz 22%). Aktīva no IV sāk. līdz IX b. vai X sākumam. Oldzīvdzemdētāja — mazuļi izšķiļas olu dēšanas brīdī; tie (4—10) piedzimst VII v.— VIII. Tikko piedzimušo mazuļu gar. 34—40 mm. Sila ķirzaka (L.agilis) Ljā ir samēra reta, biežāk sastopama DA daļā un Piejūras zemienē. Aizsargājama. Ķerm. samērā drukns, tā gar. bez astes līdz 11 cm. Mugura pelēcīga vai brūna, ar tumšām un baltām svītrām un plankumiem, vēders balts, pelēcīgs vai zaļgans. ♂ pavasarī sāni zaļgani. Jaunie indivīdi pelēcīgi, ar gaišām, gareniskām svītrām. Sila ∆ dzīvo sauso priežu mežu (sila, mētrāja, lāna) malās, laucēs, izcirtumos, ceļmalās, arī sausās upju terasēs, nereti kultūrainavā, pat apdzīvotās vietās. Galv. barība — kukaiņi, it īpaši vaboles, tauriņi un to kāpuri un taisnspārņi. Aktīva no IV b. līdz IX v., gk. siltās, saulainās dienās. Oldējēja. ♀ VI smilšainā vietā izdēj 4—14 olas. Mazuļi izšķiļas VII v.—VIII.

A. Čeirāns

© Apgāds "Zelta grauds", 2005