lūksngrauži — mizgraužu dzimtas (Scolytidae syn. Ipidae) vaboļu grupa, kam atšķirībā no pārējām dzimtas vabolēm ir noapaļota priekškrūšu pamatne. Vairākas ∆ sugas ir meža kaitēkļi. Lielais priežu ∆ (Tomicus piniperdasyn. Blastophagus piniperda) ir tumšbrūna līdz melna, spīdīga vabole (gar. 4,0 — 4,8 mm). Taustekļi un kāju pēdas dzeltenbrūnas. Segspārnu galotnes 2. svītrstarpa padziļināta un bez izcilnīšiem (mazajam priežu ∆ svītrstarpas padziļinājumā ir izcilnīši). Gadā attīstās 1 paaudze. Ziemo vaboles priežu biezajā mizā celma daļā. Vaboles lido agri pavasarī — parasti no IV v. līdz V 1. pusei. Invadē priežu stumbru apakšdaļu zem biezās mizas. Ieeju zem mizas plēksnēm izgrauž ♀. Māteseja 8 — 11 cm gara, veidota stumbra garenvirzienā un ir apsveķojusi: augošiem kokiem izgrauzta virzienā uz augšu, bet gulošiem — gan uz galotnes, gan resgaļa pusi. Olu ligzdas atrodas cieši līdzās cita citai. ♀ izdēj līdz 100 olu. Kāpurejas sākumā ir perpendikulāras mātesejai, vēlāk līkumainas, garas, ar kūniņas gultni galā. Visa mizā izveidotā eju sistēma aplievu gandrīz neskar. Jaunās vaboles izlido VI b — VII, papildus barojas priežu galotņu jaunajos dzinumos un izgrauž serdi līdz pašam galotnes pumpuram. Bojātie dzinumi pēc tam nolūst un nokrīt. Papildbarošanās laikā cieš gan novājinātie, gan arī pilnīgi veselie koki, un lielā priežu ∆ savairošanās vietās priežu galotnes izskatās kā ar dārznieka šķērēm apcirptas. Tādēļ šo kaitēkli dēvē arī par lielo «priežu dārznieku». Vaboļu papildbarošanās laikā bojātie, nolūzušie un zemē nokritušie dzinumi noder ∆ skaita novērtēšanai. Mazais priežu ∆ (T. minor syn. B. minor) ir iegarena, melna, spīdīga vabole (gar. 3,8 — 4,5 mm). Taustekļi, kājas un segspārni sarkanbrūni. Attīstība līdzīga lielā priežu ∆ attīstībai. Attīstās priežu stumbru un zaru plānajā mizā. Māteseju veido stumbra šķērsvirzienā. Tā sākas ar nelielu ieskrejas kanālu, kas augošam kokam vērsts no apakšas uz augšu, un turpinās uz abām pusēm no tā. Eja atgādina figūriekavas, tās kopējais gar. ir 3 — 8 cm. Kāpurejas veidotas perpendikulāri mātesejai, ir samērā retas un īsas, beidzas ar kūniņas gultni, kas atrodas līdz 5 mm dziļi aplievā. Papildus barojas līdzīgi kā lielais priežu ∆. Abu s. ∆ bieži sastopami vienuviet, tikai katrs aizņem savu stumbra daļu. Bojā uguns, vēja, kaitēkļu un slimību savainotas priedes, dažkārt arī meža mater. grēdu virspusē. Lielais egļu ∆ (Dendroctonus micans) ir ovāla, drukna, melna un spīdīga vabole (gar. 5,5 — 9 mm), klāta ar dzelteniem vai rūsganiem matiņiem. Kājas un taustekļi rūsgani. Lielais egļu ∆ ir lielākais Eiropā konst. mizgrauzis. Sastopams priedēs un eglēs. Vienas paaudzes attīstība ilgst 2 gadus. Ziemo kāpuri un vaboles attīstības vietās. Vaboles lido no V 2. puses līdz VIII vidum. Māteseja īsa, veidota stumbra garenvirzienā vai šķērsvirzienā. Olas dēj ejā garenā kaudzītē. Izšķīlušies kāpuri zem mizas izgrauž lielu kopēju laukumu, kas pildīts ar mizas un koksnes miltiem, ekskrementiem un sveķiem. Jaunās vaboles papildus barojas attīstības vietā vai zem mizas. Ljā biežāk sastopama pāra gadu populācija. Kaitējums vienam un tam pašam kokam tiek izdarīts vairākkārt, līdz tas nokalst. Apdraud priedes augstā purva malā, vecas meh. bojātas egles, kā arī Kanādas egles (Picea glauca) stādījumus. Violetais skujkoku ∆ (Hylurgops palliatus) ir melna, iegareni ovāla vabole (gar. 2,7 — 3,3 mm). Segspārni, priekškrūtis, taustekļi un kājas ir rūsgandzelteni, ar violetu atspīdumu. Masveidā sastopama celmos, vēja lauztu stumbru celma daļā, meža mater. grēdu apakšdaļā. Melnais ošu ∆ (Hylesinus crenatus) ir melna, iegareni ovāla vabole (gar. 4 — 6 mm). Priekškrūtis īsas, platas, galvas virzienā sašaurinātas. Ziemo vaboles. Lido VI. Māteseja divzaraina, iet stumbra šķērsvirzienā. Bojā stumbra apakšdaļu un resnākos zarus ar biezo mizu. Raibais ošu ∆ (H. fraxini) ir melna, ovāla vabole (gar. 2,5 — 3,5 mm), klāta ar gaišām zvīņām, kas uz priekškrūtīm un segspārniem veido raibu zīmējumu. Ziemo vaboles. Lido V. Māteseja divzaraina, iesniedzas dziļi gremzdu kārtā. Bojā dažāda vecuma ošu stumbrus un zarus, kam plāna miza.

M. Bičevskis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005