Meža un medību fauna, medniecība

odze (Vipera berus) — odžu dzimtas (Viperidae) suga. Līdz 75 cm gara, indīga čūska. Acs zīlīte vertikāla. Ķerm. virspuse pelēka, dzeltenīga vai brūna, ar tumšu līkloču zīmējumu. ∆ var būt arī pilnīgi melna, bez zīmējuma. Vēderpuse sarkanbrūna vai melna. Zvīņas ar ķīlīšiem. Ljā ∆ izplatīta nevienmērīgi, vietām sastopama bieži. Dzīvo dažāda tipa mežos, parasti laucēs, ceļmalās un izcirtumos. Sastopama arī upju palienēs, krūmainās pļavās un augsto purvu malās, biežāk vietās, kur ir izteikts mikroreljefs. Pazūd no vietām, kur bieži uzturas cilvēki. Galv. barība — peļveidīgie grauzēji (gk. lauka un meža strupaste, klaidoņpeles); ja to ir maz, ēd abiniekus (gk. parasto vardi), retāk rāpuļus (it īpaši pļavas ķirzakas), ciršļus, dažreiz zvirbuļveidīgo putnu mazuļus. Aktīva no IV sāk. līdz IX b.—X sāk., parasti rītā un vakarā. Odze ziemo augsnē alās, zem koku saknēm vai akmeņu kaudzēm. ♂ pamostas ~2 ned. agrāk nekā ♀. Pārojas drīz pēc pamošanās. Odze ir oldzīvdzemdētāja — mazuļi izšķiļas olu dēšanas brīdī. VIII piedzimst 7—18 mazuļi (gar. ~16 cm). Tiem jau ir attīstīti indes zobi, un to kodums ir indīgs. Dzimumgatavību sasniedz 4—5 g. vecumā.

A. Čeirāns

© Apgāds "Zelta grauds", 2005