Meža un medību fauna, medniecībapeļkājīte (
Prunella modularis) — peļkājīšu dzimtas (
Prunellidae) suga. Dziedātājputns. Ķerm.
gar. 14—15 cm, masa ~22
g. Apspalvojums mugurpusē rūsganbrūns ar tumšām svītriņām, galva, kakls un krūtis zilganpelēki, vēders un zemaste pelēkbalti. Acis tumšas, knābis tievs. Lido zemu, ātri un spurdzoši. Dzīvo ļoti slēpti, parasti lodā pa zemi kā pele. Dzied egles vai kāda krūma galotnē. Dziesma — īsa, samērā klusa vīterošana. Parastākais sauciens — diezgan skaļš, griezīgs svilpiens «cīīī», ceļošanas laikā — «ci-ci-ci». Ljā
∆ sastopama bieži visā
terit. (ligzdo 150 000—300 000 pāru). Gājputns, ziemo Eiropas
DR daļā. Ljā uzturas IV—X. Dzīvo egļu, jauktos un lapkoku mežos klajāku vietu tuvumā. Pārtiek
gk. no kukaiņiem, ēd arī dažādas sēklas. Barību meklē uz zemes zem krūmiem, zaru
kaudzēm, starp saknēm un zemsegā. Ligzdo eglītēs, kadiķos vai krūmos 0,5—3,5 m augstumā. Ligzda kausveidīga, labi apslēpta un nomaskēta, veidota no smalkiem, sausiem egļu zariņiem, lapām, stiebriem, saknītēm; izklājumā zaļas sūnas, vilna un spalvas. Dējumā 4—7 spilgti zilas olas. Gadā 1—2 perējumi. Perē tikai ♀. Perēšanas ilgums 12—13 dienas. Mazuļi paliek ligzdā 11—12 dienas, tos baro abi vecāki. Mazuļi kļūst patstāvīgi 25—29 dienu vecumā.
I. Vilka
© Apgāds "Zelta grauds", 2005