Atbildes, kuras tu meklē

Meža atjaunošana, apmežošana, sēklkopība, selekcija un ģenētika


sēklu glabāšana . Sagatavotās koku sēklas parasti tūlīt neizsēj, tādēļ jānodrošina to uzglabāšana līdz nākamā gada pavasarim vai ilgāk, jo var sekot vairāki neražas gadi un ražas gados sagatavotās sēklas jāiedala rezerves fondā. laikā tajās noris fiziol. un biol. procesi, arī elpošana. Jo intensīvāk sēklas elpo, jo ātrāk zūd to dīgtspēja. Elpošanas intensitāti var mazināt, samazinot sēklu mitrumu, pazeminot telpas t-ru vai ierobežojot skābekļa piekļūšanu (pietiek noregulēt tikai vienu no šiem faktoriem). Tomēr jāņem vērā katras koku s. sēklu īpatnības, jo apstākļi, kas vienas s. sēklām nodrošina ilgu dīgtspējas saglabāšanos, var izraisīt citu s. sēklu bojāeju dažu dienu laikā.Glabājamām sēklām jābūt morfoloģiski gatavām, un tās atbilstoši jāapžāvē. Priežu, egļu, lapegļu un citu skujkoku sēklas izžāvē līdz vēlamajam mitrumam (5—7%) un ievieto hermētiski slēgtā stikla, metāla vai cita mater. tarā. Pāris gadu sēklām dīgtspēja nezūd vēsā telpā, bet ilgākai glabāšanai tās novieto VAS «Latvijas valsts meži» spec. sēklu noliktavās. Pareizi glabātas egļu sēklas nezaudē dīgtspēju 10 g. un vēl ilgāk. Apšu, vīksnu un gobu sēklas dīgtspēju zaudē ātri, un tās līdz nākamajam pavasarim jāglabā hermētiski slēgtā tarā ledusskapī. Bērzu un alkšņu sēklas līdz nākamajam pavasarim glabā vēsā, sausā telpā hermētiski slēgtā tarā, bet, ja tās grib glabāt ilgāku laiku, tad jānodrošina pazemināta t-ra. Liepu, ošu, kļavas sēklas apžāvē līdz vēlamajam mitrumam (8—12%) un līdz stratificēšanai glabā vēsā, sausā telpā, sabērtas koka kastēs ~10 m biezā kārtā. Ilgākai glabāšanai nepieciešama hermētiski slēgta tara un telpa, kur t-ra nepārsniedz 5°C. Ozolzīlēs un kastaņos mitrumam jābūt 60—70%, glabāšanas t-rai — no –2 līdz +4°C (augstākā t-rā tie sāk dīgt). Šīs sēklas glabā kaudzēs uz zemes, tranšejās, ūdenī, bet drošāk — leduspagrabā vai saldētavā, ievietotas kastēs (~2 cm biezas sēklu kārtas atdalītas ar 5 cm biezu smilšu slāni) vai hermētiski slēgtos traukos.

A. Zviedre

© Apgāds "Zelta grauds", 2005