Meža aizsardzība, piroloģija, entomoloģija, fitopataloģija

tinēji (Tortricidae) — tauriņu kārtas dzimta. Sīki vai nelieli tauriņi. Spārnu plētums līdz 25 mm. Spārnu malās īsas bārkstis. Miera stāvoklī spārni sakļauti jumtveidā. Kāpuri dzīvo pašu satītās lapās vai ligzdās (no tā dz. nosaukums). Kāpuri ir augēdāji — pārtiek no dažādām augu daļām. Dažas ∆s. ir postīgi augu kaitēkļi. Ljā konst. 368 sugas.Ozolu lapas apgrauž ozolu tinējs (Tortrix viridana). Spārnu plētums 18—23 mm. Krūtis un priekšspārni vienkrāsaini — gaišzaļi, ar brūnganu apmali. Pakaļspārni, kājas un vēders pelēki. Tauriņi lido dienā VI b.—VII. ♀ dēj olas koka galotnē — pa 2—4 katrā kaudzītē zaru mizas iedobumos, lapas žāklē. Olas ieapaļas, oranžas, no virspuses pieplacinātas, atrodas zem dzimumdziedzeru sekrēta «vairodziņa». Viena ♀ izdēj ~60 olu. Ziemo olas. Kāpuri šķiļas pumpuru plaukšanas laikā un iegraužas pumpuros, bet vēlāk satīklo izplaukušās lapas. Kāpurs zaļš (gar. 15—18 mm), ar tumšbrūnu galvu un sīkām tumšbrūnām, matainām kārpiņām. VI kāpuri ir pieauguši un iekūņojas satīklotajās lapās. Kūniņa tumšbrūna, gandrīz melna, ar zobiņiem un dzelksnīšiem. Ozolu tinējs ir plaši izplatīts ozolu kaitēklis, sastopams uz vecākiem ozoliem gan mežos, gan arī parkos un apstādījumos. Egļu čiekuru tinējs ir sēklu kaitēklis, meža kultūru un jaunaudžu kaitēkļi ir priežu galotnes dzinumu tinējs, priežu dzinumu galu tinējs (Rhyacionia duplana), priežu zaru tinējs (Petrova resinella). Dārzos uz ābelēm, bumbierēm, retāk mežos uz mežābelēm sastopams ābolu tinējs (Carpocapsa pomonella), kura kāpuri ieurbjas augļa mīkstumā un izgrauž sēklas.

M. Bičevskis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005