Meža un medību fauna, medniecība

vardes (Rana) — varžu dzimtas (Ranidae) ģints. Bezastainie abinieki. Ljā konst. 5 s., no tām 2 s. ietilpst brūno ∆ grupā, 3. s. — zaļo ∆ grupā. ∆ āda gluda. Acs zīlīte horizontāla vai apaļa. Mute ar zobiem (augšžoklī). Dzīvo dažādos, parasti mitros biotopos. Galv. barība — kukaiņi. Atšķirībā no zvirbuļveidīgajiem putniem ∆ ēd arī slēpti dzīvojošo (kriptisko) sugu un «negaršīgo» (aposemantisko) s. kukaiņus, tādēļ ∆ ir būtiska nozīme kukaiņu daudzuma regulēšanā. Īpaši aktīvas ∆ ir siltā un mitrā laikā. Nārsto stāvošos ūdeņos. ♀ nērš ikrus atsevišķās kaudzītēs. Attīstās ar pārvēršanos (metamorfozi). Kāpurs ir kurkulis. ∆ ēd putni (čakstes, stārķi, zivju gārnis, ērgļi, meža pūce), zīdītāji (jenotsuns, āpsis, ūdrs, ūdeles, caunas, sesks), čūskas (zalktis, odze), plēsīgās zivis (līdaka, sams). Brūno ∆ mugura gaiši dzeltenbrūna līdz tumšbrūna. Galvas sānos no acs pāri bungādiņai stiepjas tumšs plankums. ♂ ir iekšējie rezonatori. Brūnās ∆ ir nozīmīgi entomofāgi — egļu vērī, ozolu gāršā un liekņā to patērētā kukaiņu biomasa vairākkārt lielāka par biomasu, ko patērē zvirbuļveidīgie putni. Ljā konst. 2 brūno ∆ sugas. Parastā ∆ (R. temporaria; ķerm. gar līdz 10 cm, pakaļkāju pēdas paugurs zems un īss) ir dominējošā abinieku s.Ljas mežu ekosistēmās. Dzīvo dažāda tipa mežos, it īpaši mitros egļu un priežu-egļu mežos, terašu un palieņu gāršā un liekņā, kā arī zemajos purvos, mitrās pļavās un kultūrainavā. Barības sastāvs mainās atkarībā no biotopa. Galv. barība — divspārņi, vaboles, mazāk — gliemji un taisnspārņi. Nārsto IV. ♀ iznērš 670—2200 ikru. Kāpuri izšķiļas pēc 14 dienām. Jaunās ∆ sāk parādīties VI. Aktīva līdz X. Parasti ziemo tekošos ūdeņos, kā arī avotos un ezeros (upju ietekas vai iztekas vietās), no lielām upēm izvairās. Ziemošanas laikā parastā ∆ ir viens no galv. ūdra barības objektiem. Purva varde (R.arvalis; ķerm.gar. līdz 8 cm, pakaļkāju pēdas paugurs augsts, ovāls, ♂ nārsta laika zilganā vai sudrabainā krāsā) Ljā izplatīta nevienmērīgi, vietām sastopama bieži, bet mazākā skaitā nekā parastā ∆. Dzīvo gk. purvos, tiem blakus esošajos mežos (slapjajā damaksnī, slapjajā vērī) un krūmainās ezermalās. Barībā dominē augēdāji kukaiņi (it īpaši vaboles) un to kāpuri, kā arī zirnekļi un gliemeži. Nārsto no IV 2. p. līdz V sākumam. ♀ iznērš 500—2750 ikru. Kāpuri izšķiļas 7—10 dienu laikā. Jaunās ∆ sāk parādīties VI—VII sākumā. Aktīva līdz IX b. vai X 1. pusei. Ziemo gan uz sauszemes (grauzēju alās, bedrēs), gan ūdenī (strautos, purvu ezeriņos). Zaļo ∆ mugura un sāni zaļi, pelēkzaļi vai brūnganzaļi. Galvas sānos nav tumšā plankuma. ♂ ir ārējie rezonatori. Dzīvo gk. ūdenstilpēs. Aktīvas no IV b. vai V līdz IX. Ljā konst. 3 grūti atšķiramas sugas. Meža ūdenstilpēm raksturīga dīķa jeb Lesona ∆ (R.lessonae). Sal. ar abām pārējām zaļo ∆s. dīķa vardei pakaļkājas ir samērā īsas. To pēdas paugurs augsts, sāniski saplacināts. ♂ ārējie rezonatori balti. Ķerm. gar. līdz 8 cm. Sastopama bieži meža ūdenstilpēs, kā arī mitros mežos (slapjajā vērī, slapjajā damaksnī), purvos, mitros krūmājos, palienēs un kultūrainavā, dažreiz samērā tālu no ūdens. Galv. barība — sauszemes kukaiņi (vaboles, divspārņi, taisnspārņi, skudras), arī ūdens bezmugurk. (spāru kāpuri, gliemji, ūdensvaboles, divspārņi). Nārstot sāk V vidū. ♀ iznērš 1000—4400 ikru. Jaunās ∆ sāk parādīties VII b.—VIII sākumā. Ziemo biežāk uz sauszemes. Zaļā ∆ (R.esculenta) ir hibridogēna suga. Ljā sastopama bieži (parasti jauktās populācijās ar dīķa vardi) nelielās un vid. lielās ūdenstilpēs. Ezera varde (R.ridibunda) sastopama samērā reti lielākās upēs un ezeros.

A. Čeirāns

© Apgāds "Zelta grauds", 2005