Meža un medību fauna, medniecība

ziemas ekskrementu metode (lat. excrementum izkārnījumi) — pārnadžu atgremotāju uzskaites metode pēc viņu atstātajām ekskrementu kaudzītēm. Pēc lieluma un ārējā izskata staltbriežu, aļņu un stirnu ekskrementi ir viegli atšķirami. Rudenī, gaisa t-rai pazeminoties, mikroorganismu darbība izbeidzas un ekskrementi saglabājas līdz pavasarim. Ekskrementu kaudzītes uzskaita tūliņ pēc sniega nokušanas. Par uzskaites perioda sāk. pieņem 15. IX. Ja pēdējo uzskaiti veic 15. IV, tad perioda ilgums ir 165 dienas. Jāapseko 0,2—0,3% no kopējās uzskaites teritorijas. To veic katrā kvartālā pret tā vidu, saskaitot ekskrementus 2 m platā joslā. Atsevišķi reģistrē stirnu, staltbriežu un aļņu ekskrementu kaudzītes. Konkrētās sugas dzīvn. skaitu (N) aprēķina pēc f-las:

kur m ir uzskaitītais ∆ kaudzīšu skaits, S — uzskaites teritorijas kopplatība (ha), b — uzskaites joslas platums (m), l — uzskaites joslu kopgarums (m), t — uzskaites perioda ilgums (dienas), f — ekskrementu kaudzīšu diennakts norma (aļņiem — 20, staltbriežiem un stirnām — 16). Šās dzīvn. uzskaites metodes priekšrocība ir tā, ka uzskaite notiek neatkarīgi no medībām, trūkums — staltbrieži un stirnas ziemā un rudenī bieži barojas lauks. zemēs un mežmalās, tādēļ uzskaites joslas jāturpina arī tīrumos vai citās nemeža zemēs, kur dzīvn. barojušies

A. Dreimanis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005