Meža flora, sūnas, ķērpji un sēnesvirzas (
Stellaria) — neļķu dzimtas (
Caryophyllaceae) ģints. Ljā
konst. 8 sugas. Vieng. vai daudzg. lakstaugi. Lapas veselas, pretējas. Ziedi balti. Ziedkopa — dihāzijs (divžuburonis). Auglis — pogaļa. Visbiežāk sastopama parastā
∆ (
S.media), kas aug ar slāpekli bagātā augsnē — sakņu dārzos un tīrumos, lapkoku mežos, izcirtumos, krūmājos. Pārziemojošs vieng. augs. Stublājs gulošs vai pacils. Lapas olveidīgas. Zied IV—IX. Vairojas veģetatīvi un ar sēklām. Cietā
∆ jeb spuļģītis (
S.holostea) sastopama samērā bieži jauktos un lapkoku mežos, krastmalu krūmājos. Daudzg. augs. Stublājs 20—35 cm augsts. Lapas pacietas, šauri lancetiskas. Zied V—VI. Zāļlapu
virza (
S.graminea) sastopama bieži sausos izcirtumos, birztalās, mežmalās. Daudzg. augs ar ļoganu stublāju un lineārām lapām. Zied V—VII. Birztalas
virza (
S.nemorum) bieži sastopama krūmājos, lapkoku un jauktos mežos. Līdz 60 cm augsts, daudzg. augs. Lapas iegareni olveidīgas. Zied V—VII. Skrajā
∆ (
S.longifolia) un dūkstu
virza (
S.alsine syn. S. uliginosa) sastopama ne visai bieži mitros skujkoku un jauktos mežos.
I. Straupe
© Apgāds "Zelta grauds", 2005