Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija

saprotrofi (gr.sapros satrūdējis, sapuvis + trophē barošana), saprofāgi — heterotrofiski organismi, kas pārtiek no nedzīvām organiskām vielām — organismu atliekām vai izdalījumiem. (Attiecībā uz dzīvn. biežāk lieto terminu «saprofāgi».) ∆ ekosistēmā ir vides sanitāri, tie piedalās organ. vielu noārdīšanā un mineralizācijā, tādējādi nodrošinot enerģijas un vielu apriti biosfērā. ∆, kas mīt ūdenī, sekmē ūdens biol. attīrīšanos, bet augsnes ∆ veicina augsnes auglības un ekosistēmas produktivitātes palielināšanos. ∆ ir vairākums baktēriju, aktinomicēšu un sēņu, daļa vienšūņu, aļģu, ķērpju, pat daži ziedaugi (egļu lāčtauce), kā arī dzīvn., piem., nekrofāgi jeb maitēdāji (kaprači, krauklis, hiēna), koprofāgi jeb mēslēdāji (mēslvaboles), ksilofāgi jeb koksnēdāji (stumbru kaitēkļi). Vairākums plēsīgo dzīvn. ir daļēji ∆. Ir obligātie ∆, kas savu barošanās raksturu nemaina, un fakultatīvie ∆, kas parasti ir parazīti (attīstās dzīvos audos), bet noteiktos apstākļos var kļūt par ∆. Saprotrofus izmanto uzturā (ēdamās sēnes), medikamentu (piem., penicilīna) ražošanā. Daļa ∆ nodara kaitējumu mežs. un lauks. (izraisa koksnes trupēšanu, sēklu, augļu, lopbarības un pārtikas prod. bojāšanos).

I. Liepa

© Apgāds "Zelta grauds", 2005