VIDEO: Dainu skapis Sēlpils Boļānos
Zelta tīnīte ir arī Sēlpils pagasta Boļānos. Tas ir tagadējās, visjaunākās šo māju paaudzes vecvecvecmammas Minnas Zolbergs 20.gs.20.gadu pūraskapis. 2008.gada agrā, agrā pavasarī, kādā saulainā dienā, Didzis to "iecēla saulītē" – notīrīja, nobeicēja un zelta burtiem aprakstīja. Nu tas ir Sēlpils lauku sētas Dainu skapis. Varbūt mūsu sētas Saules koks?
Tajā ir viss, kas par folkloras tēmuatrodams "Boļānos": sēlpiliešu savākto tautasdziesmu numuri, pēc kuriem internetā : dainuskapis.lv var atrast jebkuru no tām; izrakstītas sēlpiliešu teiktās tautas dziesmas par sauli, par Jāņiem (ielīgošana, gatavošanās, gaidīšana, līgošana). Skapī uzsākts krāt Jurjānu Andrejam un Emīlam Melngailim iesūtītās sēlpiliešu dziedātās dziesmas, latviešu tautas pasakas, mīklas, teikas. Ar, vien papildinās ieraksti Ozolu takas dienasgrāmatā un Boļānu mājas Viesu grāmatā.
Senatnē:
Minnas Zolbergs pūraskapis radies 20.gs. sākumā, domājams, kad viņi ar vīru Jēkabu un mazo Neliju uz rokām, atgriezās no bēgļu gaitām Veļikije Lukos. Boļāni bija nodedzināti. Vajadzēja visu gādāt no jauna. Arī pūra skapi... Tā bija dārga lieta, kas maksāja 25 rubļus (vērtības ziņa līdzinājās kalpones gada algai). Līgavas pūra skapi Minna bija piepildījusi, par nākamo laulību dzīvi domādama: vērpa, adīja, auda, izšuva. Pūra skapī bija izrakstīti linu dvieļi, palagi, krekli, lakatiņi, priekšautiņi, kleitas, segas, zeķes. Īpašā goda vietā bija cimdi, ko izdalītkāzās... Nu viss bija kara liesmu paņemts. Nu vajadzēja skapi piepildīt ar to, ko varēja, lai tikai būtu ģimenes vajadzībai.
Gāja gadi. Mainījās paaudzes. Vairāk kā 40 gadus tas bija nolikts vecvecvectēva Jēkaba smēdītē. Gandrīz jau aizmirsts, ja nu vienīgi kāda naglu kastīte, dornītis, kaltiņš, stellatslēga vai plaķenes tika ielikti tukšajos plauktos.
Latviešu tautas pasaka Zelta Tīnīte. Kādā aukstā ziemas dienā zēns brauca mežā malku cirst. Viņš nabadziņš bija gaužām nosalis. Kā lai sasildās? Sadomāja notīrīt sniegu un sakurt uguni. Nu, un, rakdams sniegu – ko domājat! – uzraka zelta tīnīti. – Pag, pag! – zēns iesaucās.–Kur tīnīte, tur jābūt arī atslēgai!Sāka meklēt atslēgu. Meklēja, meklēja, par laimi atrada arī un tūlīt slēgs tīnīti vaļā.Gaidīsim nu, kad viņš atslēgs! Tad redzēsim kas tur iekšā.
/no grāmatas Zelta Tīnīte. (Latvijas Valsts izdevniecība 1955.)/
Apskates objekts iekļauts TAKĀ: Sēļu elpa Sēlpils Boļānos
Objekta iesniedzējs: Maija Daina Paegle un Spodra Purviņa
Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Zemgales reģionā: Aelita Ramane