Ceplis (1972). Spēlfilma, 99 min. Režisors Rolands Kalniņš. Scenārija autors Viktors Lorencs (pēc Pāvila Rozīša romāna), operators Gvido Skulte, mākslinieks Uldis Pauzers, komponists Marģeris Zariņš. Lomās: Eduards Pāvuls, Gunārs Cilinskis, Helga Dancberga, Regīna Razuma, Aivars Siliņš, Velta Straume, Rolands Zagorskis, Lidija Freimane, Arturs Dimiters, Uldis Dumpis u.c.

Joprojām aktuāla un stilistiski smalka satīra par mūžīgiem netikumiem un arhetipiskām vājībām, izcili aktierdarbi, ar filmas dramaturģiju saskaņots vizuālais risinājums kadra koloristikā.

Spilgta raksturu un latviešu mentalitātes studija, talantīgs un izteiksmes līdzekļu izvēlē suverēns Pāvila Rozīša 1928. gadā tapušā romāna "Ceplis" inscenējums — tāda ir Rolanda Kalniņa režisētā filma, kas droši uzskatāma par vienu no Latvijas kino vēstures pamatakmeņiem. Filmas sižets stāsta par uzņēmēju, afēristu Edgaru Cepli (Eduards Pāvuls), kura "biznesa projekts" — ķieģeļu ražošana no Latvijas māla — izrādās nolemts neveiksmei — konkrētais māls tam nav piemērots. Šis fakts gan netraucē ne Cepļa kunga sabiedriskajam statusam, ne viņa spējai izkļūt no dramatiskās situācijas kā uzvarētājam, liekot paspēlēt citiem — investoriem un daudz sīkākiem gariņiem šajā "Cepļa afērā" (tāds ir filmas "Ceplis" nosaukums svešvalodās), arī viņa mīļākajai, mašīnrakstītājai Austrai Zīlei (Regīna Razuma) u.c.

Filmas autori piedāvā klasisku naratīvu, vērienīgus, pretrunīgus raksturus izcilu latviešu aktieru atveidā, arī tēlaini izsmalcinātu un koloristiski jēgpilnu filmas vizuālo risinājumu, kas paspilgtina attiecību un raksturu dramatismu.

"Ceplis" vienlaikus sniedz gan ironisku skatījumu uz pirmās Latvijas brīvvalsts uzņēmēju aktivitātēm un šķietami mūžīgo kāri padarīt "apčakarēšanu" par Latvijas biznesā dominējošo principu, gan arī romantizētu retro, sava veida idillisku, tonāli un priekšmetiski (vide, tērpi) rūpīgi izstrādātu Latvijas brīvvalsts tēlu. Ja atceramies, ka filma tapusi 1972. gadā, jārespektē filmēšanas grupas pārliecinoši veiktais darbs, radot ne tikai sava veida idillisko "pazaudētā laika" saliņu, kāda 70. gados bija Latvijas brīvvalsts, tās priekšmetiskās vides un sajūtu restaurāciju, bet arī ironisku tās "varoņu" vērtējumu.

Par "Cepļa" nevīstošo aktualitāti var pārliecināties joprojām — filmu raksturo visi kvalitatīva, pārliecinoša mākslas darba parametri: pārliecinošs stāstījums, perfekts aktieru darbs, izcils operatora un kostīmu mākslinieka darbs.

Jānovērtē arī Rolanda Kalniņa precīzā intuīcija, izvēloties Cepļa lomai aktieri Eduardu Pāvulu, kas filmā nospēlējis hrestomātisku savas karjeras lomu. Par saviem labākajiem aktierdarbiem "Ceplim" var pateikties arī vairākas aktrises: Regīna Razuma, kura tolaik bija dejotāja (Austra Zīle — viņas pirmā lielā loma; R. Razumas debija — Oļģerta Dunkera filmā "Tauriņdeja"), profesionālā aktrise Helga Dancberga rafinētās Cepļa kundzes Bertas lomā spilgti debitēja kino, lielisks bija arī Veltas Straumes darbs Valērijas lomā.

Paradoksāli, ka Rolanda Kalniņa biogrāfijā filmu "Ceplis" ietver trīs filmas ar dramatiskiem likteņiem — pirms "Cepļa" cenzūra ir "nolikusi plauktā" (aizliegusi) divas viņa filmas: "Akmens un šķembas" (1966) un "Elpojiet dziļi" (1967), savukārt filma "Piejūras klimats" (1974), pie kuras Rolands Kalniņš strādāja pēc "Cepļa" un kas potenciāli varēja kļūt par vienu no stilistiski izaicinošākajām komēdijām latviešu kino vēsturē, tika iznīcināta nepabeigta (nelegāli gan neliela daļa no uzņemtā materiāla saglabāta).

"Ceplis" ir viena no izcilākajām latviešu filmām. Tas ir niansēts, traģikomisks skatījums uz Latvijas brīvvalsts buržuāzijas diskrēto šarmu. (Starp citu, gadā, kad tapa "Ceplis", uzņemts arī Francijā strādājošā spāņu režisora Luisa Bunjuela šedevrs "Buržuāzijas diskrētais šarms" ("Le charme discret de la bourgeoise", 1972).

Dita Rietuma

Skatīt arī skatīt filmu "Ceplis"

© Tilde, 2011