"Elpojiet dziļi" (Četri balti krekli", 1967). Spēlfilma, 80 min. Režisors Rolands Kalniņš. Scenārija autors Gunārs Priede, operators Miks Zvirbulis, mākslinieks Uldis Pauzers, komponists Imants Kalniņš. Lomās: Uldis Pūcītis, Dina Kuple, Līga Liepiņa, Arnolds Liniņš, Pauls Butkēvičs.

Sešdesmito gadu brīvības alku kinematogrāfiska kvintesence, jauneklīgs maksimālisms un sirdsapziņas balss, kas Rolanda Kalniņa filmas varoņiem ļauj nostāties blakus pasaules kino " jaunā viļņa" parādībām.

Fakts, ka šī filma Latvijas kultūvēsturē eksistē ar diviem nosaukumiem — gan ar "Elpojiet dziļi", gan "Četri balti krekli" (tā to labprātāk dēvē paši filmas veidotāji) — savā veidā atspoguļo tās sarežģīto likteni. Tapusi jau 1967. gadā, filma skatītājiem tika parādīta tikai 1986. gadā. Tās režisors Rolands Kalniņš (1922) ir viena no Latvijas kino talantīgākajām personībām, kuram vairāk nekā jebkuram citam kino darbiniekam ir nācies izjust padomju ideoloģijas mašinērijas un cenzūras represijas.

Sižetiski filma "Četri balti krekli" stāsta par jauna dziesmu autora Cēzara Kalniņa (Uldis Pūcītis) un cenzējošās sistēmas sadursmi. Telefona montiera, dziesmu autora Cēzara Kalniņa teksti — viņš muzicē kopā ar draugiem izveidotā ansamblī — šķiet izaicinoši un amorāli pusmūža kultūras darbiniecei Anita Sondorei (Dina Kuple), kura rada šķēršļus šo dziesmu publiskai izpildīšanai. Sondores iedarbinātā kultūru uzraugošā "represiju sistēma", izrādās, nav apturama pat pašai sabiedrības tikumu sardzei arī tad, kad aiz Cēzara Kalniņa izaicinošo dziesmu vārdiem viņa sāk saskatīt jaunā cilvēka personības šarmu. Raugoties šodienas acīm, Padomju Latvijā funkcionējošās anekdotiskās, absurdās radošās dzīves uzraudzības sistēmas portretējumā var saskatīt dzēlīgu ironiju. Mākslinieciskās padomes sēde, kurā tiek analizētas Cēzara Kalniņa dziesmas, var kalpot par spilgtu padomiskā absurda un cenzūras mehānisma uzšķērdumu — šī epizode bija arī viens no filmas aizliegšanas iemesliem. Atceroties, ka arī Rolands Kalniņš ne reizi vien ir cietis no cenzūras diktāta, šīs epizodes spēks ir jo iedarbīgāks. Par cenzūras upuri kļuva gan Rolanda Kalniņa filma "Akmens un šķembas" (1966) — spilgts darbs, pirmā latviešu filma, kas pieskārās Latvijas traģēdijai Otrā pasaules kara laikā un leģionāru tēmai, gan viņa 1974. gadā uzņemtais un varas iznīcinātais "Piejūras klimats".

Sarežģīts liktenis bija arī filmai "Elpojiet dziļi" — 1967. gadā padomju ierēdniecība to "noliek plauktā". Skatītājiem filmu parāda (Rīgas kino namā) tikai 80.gadu vidū, kad līdz PSRS sabrukumam vairs nav tālu.

"Elpojiet dziļi" ir pirmā latviešu filma, kas par principiālu spēles dalībnieci uzskata filmas mūziku. Rolands Kalniņš savu filmu veido, ieklausoties mūzikas dramaturģijā, pakļaujot tai arī filmas montāžu. Komponista Imanta Kalniņa rakstītajai mūzikai bijis lemts turpināt dzīvi arī pēc filmas aizlieguma. Savu, no filmas neatkarīgu dzīvi Latvijas teātros dzīvoja arī Gunāra Priedes luga "Trīspadsmitā", kas ir filmas scenārija pamatā.

Filmā būtiskas lomas ir nospēlējuši Uldis Pūcītis un Dina Kuple. Ar Bellas lomu te kino debitē aktrise Līga Liepiņa. Turklāt šī filma vairāk nekā jebkura cita 60. gadu Latvijas spēles kino izpausme reflektē tos stilistiskos meklējumus, to kinovalodas eksperimentu un brīvības elpu, kas spilgti iezīmējās tā laika progresīvākajās pasaules kino tendencēs — gan franču "jaunā viļņa" meklējumos, gan čehu un arī krievu kino avangarda (Ž. L. Godāra, M. Formana, V. Hitilovas, M. Hucijeva, S. Danelijas u.c.) pieredzē.

Dita Rietuma

Skatīt arī skatīt filmu "Četri balti krekli" (Elpojiet dziļi...)

© Tilde, 2011