|
|
|
Andra Manfelde. Īsa biogrāfija - dzimusi 1973. gadā, Kuldīgā. Nozīmīgākie darbi - autobiogrāfisks romāns "Adata" /2005/ un pēc romāna motīviem veidotais librets izrādei "Adata" /2007/. Dzejoļu grāmata "tranšejas dievi rok" /2005/.
|
Andris Akmentiņš (1969). Esmu universāls radījums, kurš dzejo, pašlaik vairāk prozo un nedaudz arī muzicē. Rakstot tas reizēm palīdz. Reizi desmit gados iznāk dzejoļu grāmatas (1991 un 2001), stāsti iznākuši kā balva Preses nama konkursā grāmata „Siltāks kā asara”. Piedalos Prozas lasījumos un labprāt uzstājos ārpus Rīgas. Citkārt labprātāk ķeru zivis, ne vārdus.
|
Ieva Melgalve (1981). Pēc vētrainajiem -padsmit un vēl drusciņ gadiem (kurš gan tos grib atcerēties) pārtapusi par māti barotāju, nedataisītu kopīraiteri, apgredzenotu dāmīti drusku zem trīsdesmit un visādā citādā ziņā mietpilsoni. Kā arī atklājusi, ka ir daudz visa kā interesanta un psīcholoģiski mazāk traumējoša kā rakstīšana. Par provi, pērļošana, puķu laistīšana, seriālu blenšana (čībās un vīram azotē, kā jau tas mietpilsonim pieklājas), bērnu dresēšana un citas ikdienas prieki.
|
Egīls Venters (1964). Rakstnieks, strādājis žurnālos "Grāmata", "Karogs", laikrakstā "Literatūra un Māksla". Šobrīd darbojas sabiedrisko attiecību jomā Tieslietu ministrijā. Publicējas kopš 1990. gada. Rakstījis prozu, lugas. Šogad iznākusi viņa piektā grāmata "Radio Luxembourg".
|
|
Alise Tīfentāle. Mākslas kritiķe, rakstniece, kuratore. Žurnāla “Foto Kvartāls” dibinātāja un galvenā redaktore (kopš 2006. gada), vizuālo mākslu žurnāla “Studija” līdzredaktore (kopš 2001. gada). Paralēli laikmetīgās mākslas projektiem un esejām rakstu krājumiem strādā pie romāna “100 un 1 nakts”, līdz šim publicēti sekojoši literārie darbi: romāns “Rīgas siltums” (Rīga: Atēna, 2003), romāns “Galvenā balva – ceļojums divatā” (Rīga: Pētergailis, 2001), īso stāstu krājums “Hotel Rīga” (Rīga: autorizdevums, 1999).
|
Aija Vālodze. Esmu studējusi žurnālistiku LVU, sarakstījusi 2 grāmatiņas un strādājusi vakara avīzē "Rīgas Balss", Latvijas Kinematogrāfijas komitejā un Rīgas kinostudijas scenāriju kolēģijā. Pēc dēla Kārļa piedzimšanas (1992) esmu kļuvusi par profesionālu tulkotāju no angļu valodas. Pēdējie tulkotie darbi - Iana Makjuana "Bezgalīgā mīlestība" un "Sestdiena" un Džona Benvila "Neaizskaramais". Šobrīd tulkoju Iana Makjuana On Chesil Beach - "Česilas pludmalē". Esmu precējusies, ziemās dzīvoju Rīgā, man ir lauku māja-muzejs, suns un kaķis.
|
Gundars Ignats. Dzimis 1981.g. rakstu stāstus. Programmas „Literārā Akadēmija” ietvaros apmeklēju Prozas meistardarbnīcu pie Paula Bankovska. Stāsti publicēti laikrakstos „Kultūras Diena”, „Kultūras Forums” un žurnālā "Karogs". Stāsts "Nekas" iekļauts kopkrājumā "Stāsti. Prozas lasījumi klātienē un neklātienē". 2006. un 2007. gadā piedalījos Prozas lasījumos.
|
Māris Mikulāns. Dramaturgu ģildes loceklis un literāts. Godalgots vairākos dramaturģijas konkursos. Saņēmis Prozas Lasījumu balvu 2004. un 2007. gadā. 2003. gadā un 2007.gada Literārās Akadēmijas radošo darbnīcu dalībnieks.
|
Amanda Aizpuriete. Mans pirmais dzejoļu krājums iznāca 1980. gadā, pēdējais vēl top. Mūžs literarizējies - tulkoju, atdzejoju, recenzēju... No tulkojumiem pašai patīk V.Vulfas „Orlando”, F.Kafkas „Prāva”, K.Kutzē „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”, E.Kušneres „Tomass Vārsmotājs”, Ficdžeralda „Lieliskais Getsbijs”, Annas Ahmatovas izlase „Melnais gredzens”. Dzīvoju Kauguros kopā ar dažiem pieaugušiem bērniem, kaķi un datoru.
|
Edmunds Frīdvalds. Dzimis 1971. gadā Rīgā un joprojām nav gatavs to piedot.
|
Krista Burāne (1971). Ieguvusi LU maģistra grādu filozofijā, tāpēc no sākuma rakstīja garus darbus - akadēmiskus rakstus un mācību grāmatas filozofijā un ētikā pamatskolas bērniem. Sākot strādāt reklāmas jomā, nācās iemācīties rakstīt īsi. Rezultātā starp dažādiem darbam domātiem tekstiem sāka rasties arī dzejoļi. Tagad raksta īsos stāstus. Darbi publicēti žurnālā Karogs, laikrakstā Diena un www.satori.lv.
|
Anda Baklāne (1980). Saskare ar literatūru ir. Personiski vai pēc izskata pazīst Aizpurieti, Akmentiņu, Ābeli, Brokāni, Burāni, Frīdvaldu, Krivadi, Manfeldi, Matuli, Melgalvi, Mežavilku, Mikulānu, Saksu, Šlāpinu, Tabūnu, Tīfentāli, Zeibotu un Znotiņu. Neraksta, nelasa, strādā bibliotēkā, tāpēc arī nepērk. Ir kluss sapnis ar kaut ko ieiet vēsturē.
|
Arvis Kolmanis (1959). Raksta prozu (stāstu krājums Greniāna jeb Ceturtā versija,1995; romāns Žūpa Amors jeb Mirušais Dievs, 2005), kinoscenārijus (spēlfilma Mona), tulko no krievu valodas (V.Peļevina Generation P un Šausmu ķivere, u.c.). Literārā mēnešraksta Karogs tekstu sadaļas redaktors.
|
Nils Sakss. Rakstnieks un anti-feminisma aktīvists. Līdz šim galvenokārt publicējies virtuālajā vidē, kā arī glancētajos žurnālos, piem., iecienītajā žurnālā Santa. Pavasarī iznāks pirmā grāmata, kurā apkopoti līdz šim nepublicētie stāsti un sarunas. Hobiji: BMW automašīnas, ceļošana, Antīkā kultūra un vardarbīgā manga.
|
Ilmārs Šlāpins (1968) – publicists, filozofs, tulkotājs, žurnāla "Rīgas Laiks" redaktors. No krievu valodas tulkojis Jevgeņija Griškoveca romānu "Krekls" (Jāņa Rozes apgāds”, 2005), kā arī jaunās krievu dramaturģes Natālijas Vorožbitas lugas "Galka Matalka" (iestudējums Nacionālajā
teātrī, režisors Regnārs Vaivars, 2005) un "Dēmoni" (otrā daļa izrādei "Drakula. Dēmoni" Nacionālajā teātrī, režisors Regnārs Vaivars, 2007), saraksta lugu Nakts tarifs (iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī, režisore Māra Ķimele), libretu rokmūziklam "Drakula. Svešās asinis" (iestudējums Dailes teātrī, režisors Džilindžers, 2007). 2007. gadā iznāk I.Šlāpina pirmais dzejoļu krājums "Karmabandha" (izdevniecība 1/4 Satori). Atdzejojis Dmitrija Prigova dzeju, tulkojis Viktora Jerofejeva prozu.
|
Inga Žolude. Dzīvoju Rīgā.
|
Andris Zeibots. Dzejnieks, pamatā sirreālists, iemaldījies arī prozas un dramaturģijas magnētiskajos laukos.
|
Haralds Matulis. Esmu studējis filosofiju, mūziku, kino. Nodarbojos ar kultūras menedžmentu un eksperimentāliem projektiem. Patīk Stravinskis. Interesē modeļu bizness, hipermediāla valoda, dzīves kvalitāte, ātra slava. Rakstu reti, ātri un labi.
|
Laura Tabūna. Rakstu maz, bet sen. Laiku pa laikam publicējos (ja atļauj).
|
|
Laura Brokāne, dz. 1985. gadā. Pabeigusi LU filozofijas fakultāti. Raksta prozu. Kopš 2003. gada publicējusies portālā www.satori.lv un tādos izdevumos kā „Kultūras Forums”, „Dienas” kultūras pielikums,, „Karogs”. Vairākkārt piedalījusies Prozas lasījumos, publicējusies grāmatā „Stāsti: prozas lasījumi klātienē un neklātienē”.
|
Rūta Mežavilka. Dzimusi 1971. gadā Rīgā. 1995. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu. Strādājusi animācijas filmu studijās Dauka, Rija un Jetmedia, dažādos preses izdevumos par datorgrafiķi. Izdoti divi dzejoļu krājumi Vēstules no Sālszemes (1999) un Ikdienas dzīves (2005), Dailes teātrī iestudēta luga Robinsons (2000), Valmieras teātrī – Stiprs ziemeļrietumu vējš (2002).
|
|
|
© Saturs: autori, AB Kelvins, Haralds Matulis
|
|