Par kultūras vērtību

No 1920. gada līdz 1960. gadam. Latvijā tika nodibināts un attīstījās modernisma teātris, kuru līdz ar inscenētāju Eduardu Smiļģi veidoja viņa konsultantu komanda: scenogrāfi Jānis Muncis, Oto Skulme, kustību konsultante Felicita Ertnere, komponists Burhards Sosārs un viena no izcilākajām latviešu aktrisēm Lilita Bērziņa. Pēc otrā pasaules kara E.Smiļģa Dailes teātris par spīti vulgārā sociālistiskā reālisma kanoniem spēja realizēt sava teātra stilistiku, īpaši lielās klasikas iestudējumos, balstoties uz DT II studijā izaudzinātajiem lieliskajiem aktieriem: Viju Artmani, Hariju Liepiņu un Eduardu Pāvulu. Izrādes: Rainis "Uguns un nakts" (1921, 1947), H.lbsens "Pērs Gints" (1921, 1939), Rainis „Spēlēju, dancoju" (1926, 1956), V.Šekspīrs „Amors uz drednauta" (1930), „Sapnis vasaras naktī" (1931), S.Lāgerlēva „Gesta Berlings" (1933, 1959), Rainis "Jāzeps un viņa brāļi" (1933), J.V.Gēte „Fausts" (1940), F.Šillers "Marija Stjuarte" (1943, 1956), V.Šekspīrs "Romeo un Džuljeta" (1943, 1953), V.Šekspīrs "Hamlets"(1959).

Citi resursi

Par kultūras vērtību

(LPSR A.Upīša Akadēmiskais drāmas teātris) no 1967.gada līdz 1981. gadam. Alfrēda Jaunušana psiholoģiskais, rakstura studijās stilizētais reālisms. Izrādes: H.Gulbis. "Aijā žūžū, bērns kā lācis" (1968), Rainis „Pūt, vējiņi" (1968), T.Viljamss „Ilgu tramvajs" (1969), F.Molnārs „Lilioms" (1971), A. de Misē "Lorencačo" (1973), Dž. Fārkers "Kavalieru viltība" (1975), R.Blaumanis "No saldenās pudeles" (1981); Režisoru Mihaila Kublinska (J.Smūls „Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens" (1967), M.Frišs "Santa Krusa"(1971), I.Ģurko "Elektra, mana mīla" (1977), Dž. Goldmens "Lauva ziemā" (1980) un Valda Lūriņa(A.Upīts ,"Spartaks" (1977), Ē.Kestners "Emīls un Berlīnes zēni"(1979) režijas savdabība; Scenogrāfa Gunāra Zemgaļa un aktieru Antas Klints, Elzas Radziņas, Kārļa Sebra, Veltas Līnes, Lidijas Freimanes, Astrīdas Kairišas, Ģirta Jakovļeva, Ulda Dumpja, Lāsmas Kugrēnas un citu radošā darbība.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

20.gs 60. un 80. gadi. Konceptuālās režijas apvienojums ar psiholoģiski, sociāli un filozofiski motivētām aktieru izpausmēm. Izrādes: M.Gorkijs "Pēdējie" (1967), B.Brehts „Kuražas māte un viņas bērni" (1968), G.Priede "Aivaru gaidot" (1973), A.Čehovs "Jvanovs" (1975), Rainis „Zelta zirgs" (1976), H.Ibsens "Pērs Gints" (1979), P.Putniņš "Gaidīšanas svētki" (1981), G.Priede "Saniknotā slieka" (1983), G.Priede "Centrifūga" (1985), B.Brehts "Trešās impērijas bailes un posts" (1985). Scenogrāfa Andra Freiberga, aktrises un pedagoģes Lūcijas Baumanes, aktieru Veras Singajevskas, Veltas Skurstenes, Andas Zaices, Rūdolfa Plēpja u.c. spilgtā radošā darbība.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Kolektīvās radīšanas principu izstrāde un attīstība divdesmitā gadsimta beigu un divdesmit pirmā gadsimta sākumā. Izrādes: S.Soderbergs „Kā lēna un mieriga upe ir atgriešanās" (1993), J.Mišima "Marķīze de Sada" (1993), A.Čehovs "Kaija" (1996), T.Stopards "Arkādija" (1998), N.Gogolis "Revidents"(2002), K.Dira "Stāsts par Kasparu Hauzeru" (2002), "Garā dzīve" (2003), "Latviešu stāsti" (2004), V.Sorokins "Ledus", "Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību" (2005), "Latviešu mīlestība" (2006), T.Tolstaja "Soņa" (2006), "Klusuma skanas" (2007). Aktieri: Baiba Broka, Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Gundars Āboliņš.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Alekša Mierlauka inscenējums ar Jāņa Kugas dekorācijām, Nikolaja Alunāna mūziku, Tiju Bangu un Liliju Ēriku Spīdolas un Ādolfu Kaktiņu Lāčplēša lomās. Pirmais inscenējums latviešu profesionālajā teātrī, režijas teātra aizsākums.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Pētera Pētersona iestudējums ar Imantu Skrastiņu Dzejnieka lomā. Ilmāra Blumberga scenogrāfija, Imanta Kalniņa mūzika, Elgas Drulles horeogrāfija. Neliterāra, nelineāra poētiski tēlaina sazarota ansambļa skatuviskā izpausme.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Arnolda Liniņa iestudējums ar Ilmāra Blumberga scenogrāfiju, Modra Tenisona kustību partitūru, Raimonda Paula mūziku un Juri Strengu un Hariju Liepiņu titullomā. Inovatīva ekspresionisma estētikas modifikācija vai pārveide spilgtā vizuāli plastiskā uzvedumā.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

20.gs 60.gadu otrā puse - 70.gadu sākums. Valmieras teātra aktieru: Jāņa Zariņa, Jāņa Samauska, Riharda Rudāka, Ligitas Dēvicas, Skaidrītes Putniņas, Ināras Ieviņas, Roberta Zēberga u.c. radošā darbība un nozīmīgas izrādes: M. Gorkijs „Zikovi"(1968), A.Tolstojs "Sāpju ceļi"(1970), scenogrāfs I. Čaks, R. Blaumanis "Pazudušais dēls"(1970); V.Šekspīrs "Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi"(1972), scenogrāfs A. Plaudis; Ā. Geikins "Leģenda par Kaupo"(1973), scenogrāfs A. Freibergs, komponists P. Dambis.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

20. gs. 60., 70.gadi. Divdesmitā gadsimta otrās puses modernisma stilu un kodu adaptācija latviešu teātrī. Izrādes: I. Ziedonis un P. Pētersons "Motocikls" (1967), scenogrāfs K. Fridrihsons, komponists I. Kalniņš Dailes teātri; A. Čaks "Spēlē, Spēlmani" (1972), scenogrāfs I. Blumbergs, komponists I. Kalniņš, horeogrāfe Elga Drulle; V.Majakovskis "Mistērija par cilvēku" (1974), scenogrāfs I. Blumbergs, komponisti M. Zariņš un I. Kalniņš, horeogrāfs J. Kaprālis Jaunatnes teātrī.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Māra Ķimele (1943) ir režisore un skatuves mākslas pedagoģe, kas moderni un radoši pārvalda reālpsiholoģiskā teātra valodu, spēj realizēt to gan dažādas ievirzes dramaturģijas interpretācijās, gan strādājot ar esošajiem un topošajiem aktieriem. Māra Ķimele uz skatuves spēj atklāt mīlestību visā tās garīgo un fizisko cēloņu un sakarību mijiedarbībā, atzīstot par vienlīdz svētu gan dvēseli, gan miesu. Ž. Anuijs "Mēdeja" (1975) ar Inu Ieviņu Mēdejas un Robertu Zēbergu Jasona lomās; Ilmāra Blumberga scenogrāfija; V.S.Moems "Lietus" (1975) ar Ligitu Dēvicu Sedijas un Andri Vidiņu Deividsona lomās, scenogrāfs M. Tenisons, komponists Imants Zemzaris. Rainis "Pūt, vējiņi" (1985) ar Daci Eversu Baibas un Aigaru Vilimu Ulda lomās: R.Blaumanis "Pazudušais dēls" (2002) ar Kasparu Zvīguli Krustiņa, Inesi Ramuti Roplainietes, Aigaru Vilimu Roplaiņa lomās Valmieras Drāmas teātrī.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Viena no spilgtākajām dzīvā procesa aktieru tipa pārstāvēm Latvijā. Universāla tipa aktrise, apveltīta ar absolūtu artistiskumu un organiku, kurai bija vairāk intuitīva pieeja lomai, kura pēc tam izpaudās tikai viņai raksturīgā veidā un precīzā ekspresīvā formā. Lomas: Marga A. Kasone "Trešais vārds" (1959), A.Arbuzova lugās: Vaļa „Esi sveicināta, mīlestība" (1960) un Ļika „Mans nabaga Marats" (1965), Blanša T.Viljamsa „Ilgu tramvajs" (1969), Anda Raiņa "Pūt, vējiņi!" (1968), Ļeļa P. Putniņa „Paši pūta, paši dega" (1972), Eleonora I. Žamiaka „Hamilkāra kungs" (1981) un daudzas citas lomas Nacionālajā (Drāmas) teātrī.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Viens no spilgtākajiem dzīvā procesa aktieru tipa pārstāvjiem Latvijā. Universāla tipa aktieris, apveltīts ar organiku un analītisku pieeju lomai un plašām iespējām žanriskajā un stilistiskajā ziņā, un konsekventi individuālu skatījumu. Lomas: Mati B. Brehta „Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati" (1962) Liepājas teātri; Ņečajevs E.Radzinska filma top..." (1966), Pičs I.Ziedoņa, P.Pētersona "Motocikls" (1967) Dailes teātrī, Cilvēks V. Majakovska „Mistērija par Cilvēku" (1974), Ivanovs A. Čehova "Ivanovs" (1975), Pērs Gints H. Ibsena „Pērs Gints" (1979) Jaunatnes teātrī.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

20. gs 60. gadu beigas - 70. gadi. Pantomīmas mākslas radoša attīstība, sākot no 1956.gada, izveidojot savu nopietnu un izteiksmīgu māksliniecisko stilu, kas reprezentējās lielajās filozofiski - plastiskajās izrādēs: „Ceļš" (1969), „Histrionu mistērija" (1971), „Kurpe" (1974), „Simfonija" (1975).

Citi resursi

Par kultūras vērtību

Oriģinālbaletu veidošana, baleta klasikas interpretācijā, latviešu tautas dejas kultūrā. Iestudējumi: A.S. Adāns „Korsārs" (1935) ar Edīti Pfeiferi un Osvaldu Lēmani; „Gatves deja" A. Liepiņa baletā „Laima" (1947); M. Ravēls „Bolero" (1958) ar Janīnu Pankrati, Aleksandru Lembergu un Alfrēdu Spuru; R. Grīnblats „Rigonda"(1959) ar Veltu Vilciņu un Haraldu Ritenbergu; J.Vītols „Dārgakmeņi" (1961) ar Ināru Ginteri, Ināru Ābeli, Intu Karuli, Martu Bilalovu un Marutu Dingu.

Citi resursi

Par kultūras vērtību

20. gadsimta 60. - 80. gadi. Inovācija dejas valodas meklējumos, jaunu dejas mākslas personību audzināšana, ārvalstu horeogrāfu piesaiste un Rīgas baleta starptautiskās pazīstamības veicināšana. Baleti: Ž. Bizē, R. Ščedrins „Karmena" (1971) ar Ausmu Dragoni, Inām Ābeli, Larisu Tuisovu, Vladimiru Gelvānu, Modri Ceru, Viesturu Jansonu, Jāni Bīviņu, Aleksandru Rumjancevu, Māri Koristinu un Vasiliju Gončarenko; E.Grīgs „Pērs Gints" (1966, 1980) ar Martu Bilalovu, Artūru Ēķi, Zitu Errss un Aleksandru Kolbinu; Arvīds Žilinskis ..Sprīdītis" (1968, 1983) ar Aleksandru Martinovu, Galinu Ždanovu, Aleksandru Kolbinu un Tatjanu Fedoņenko.

Citi resursi