|
Uzzini vairāk:
Kad gada ritējumā diena ir visgarākā un nakts - visīsākā, latvieši svin Jāņus, pavadot visīsāko nakti nomodā pie ugunskura vai pundeles - kārts galā paceltas uguns.
No gadskārtu svinībām Jāņi ir vispilnīgāk saglabājies tradīciju un ieražu kopums, kas aptver gan svētku gaidīšanas, gatavošanās, svinēšanas un atsvētes norises.
Zemkopja kalendārā Jāņi iezīmē apsējības un siena pļaujas sākumu, bet astronomiski tas ir vasaras sākums, īpaša vieta Jāņu svinībās ir dziedāšanai, kas sevišķi spilgti izpaužas līgotnēs - tautas dziesmās ar tradicionālu piedziedājumu - „līgo, līgo" (latgaliski leigū vai rūto), vainagu pīšanai, auglības un veselības veicināšanas rituāliem un teiksmainā papardes zieda meklēšanai.
Tradicionāls Jāņu cienasts ir siers un alus.
• Vasaras saulgrieži, letonika.lv resursos
• Jāņi, Latvijas kultūras kanona vērtība
• Līgo, Dzejas vārdnīcā
• "Dievs, daba, darbs", Jāņi A.Brigadere Lasītava
• Jāņukalniņš Sēlpils Boļānos
• Pavadāmi Jāņudienu - jauktais koris, 4. cēliens no A.Kalniņa operas Baņuta
Literatūra
Skroderiene
Uzsāc sarunu ar šneiderieni! Ka zi - sanāks vēl pastellēt svārkus vai brunčus!
Skroderiene pārbauda, cik labi sarunbiedram zināma Rūdolfa Blaumaņa drāma "Skroderdienas Silmačos", trīs testos: tēli; notikumi; valoda.
• Līgo, letonika.lv Lasītavā
|
Multivide
Attēlu kolekcija (Līgo | Jāņi)
Ierosmei
It kā vēsma, pār druvām kas žvīgo,
It kā vijole, raudāt kas sāk, -
Jāņu vakars ar meijām un līgo
Man no sendienām atmiņā nāk.
J.Ziemeļnieka dzejolis no "Dzejas krājumi"
|