|
Mana paradīze
Čaks Aleksandrs, Lirika
... māte, draugs atstājis mani kā pārlauztu slēpi? Čak, ko tu slēpi? ... Slēpi?... Jā! Kamdēļ tu savas smeldzošās, urbjošās sāpes un ilgas nedrīksti izkliegt kā sirēna visiem? Celies un teic, cik tev sveši un riebīgi liekas šie pāŗi, kas gaŗām tev slīd, ļogoties sāpīgi kāri, it kā tie dejojot ...
|