Juris Alunāns

(1832–1864)

Radikālākais jaunlatviešu darbinieks, kas modināja latviešos tautisko pašapziņu.

Juris Alunāns bija pirmais, kas ar savu dzeju latviešu tautu pacēla kultūrtautu līmenī. Saviem tautiešiem Juris Alunāns teicis: “Tāpēc mūsu padoms ir šāds: turiet savu tēvu valodu godā un cieņā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī citi negodās.” Viņš ir uzskatāms par latviešu nacionālās valodniecības pamatlicēju un valodniecības tradīciju iedibinātāju.

Juris Alunāns (īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns) dzimis 1832. gada 13. maijā Jaunkalsnavas muižas nomnieka ģimenē kā sestais bērns. Viņš ir latviešu "teātra tēva" Ādolfa Alunāna tēvabrālis. J. Alunāns mācījies Jelgavas apriņķa skolā (1846–1848) un ģimnāzijā (1848–1854). Jau mācoties Jelgavas ģimnāzijā, viņš apguvis vācu, krievu, sengrieķu, latīņu, lietuviešu, franču, senebreju valodu, un nopietni pievērsies latviešu valodas pētniecībai. Skolas gados viņš jau brīvi lasījis oriģinālā Homēra, Tukidīda, Platona, Sofokla un Eiripīda darbus un arī pats sacerējis dzejoļus klasiskajos pantmēros grieķu valodā.

1856. gadā iznāca Jura Alunāna “Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas” .

1855. gadā Juris Alunāns devās uz Tērbatas universitāti studēt medicīnu, vēlāk vēsturi un tautsaimniecību. Šajā pašā gadā Juris Alunāns iepazinās ar Krišjāni Valdemāru, ar ko kopā organizēja “latviešu vakarus”, kuros tika daudz spriests par latviešu nacionālo kultūru.

Savus uzskatus pulciņa dalībnieki pauda laikrakstā “Mājas Viesis”. Juris Alunāns bija viens no aktīvākajiem laikraksta darbiniekiem.

1862. gadā viņš kopā ar K.Valdemāru nodibināja pirmo progresīvo latviešu laikrakstu “Pēterburgas Avīzes”, bija laikraksta pirmais atbildīgais redaktors. “Pēterburgas Avīzēm” tika izdots arī humoristiski satīriskais pielikums “Dzirkstele” (vēlāk “Zobugals”; to 1864. gadā aizliedza), kurā rakstu autori vērsās pret vācbaltiešu muižniecību un mācītājiem.

Tērbatā Alunāns izdeva populārzinātnisku rakstu krājumu “Sēta, daba, pasaule” (1–3, 1859–1860), kā arī sarakstīja lielāko daļu grāmatas “Tautas saimniecība” (1867). Studenta gados J. Alunāns sacerējis un publicējis ap 150 lielāku vai mazāku rakstu.

No 1864. gada sākuma Juris Alunāns atradās pastāvīgā policijas uzraudzībā, viņa dzeju un rakstus bija aizliegts publicēt. Tos viņa brālis Heinrihs Alunāns izdeva tikai pēc autora nāves.

Juris Alunāns miris 1864. gada 18. aprīlī Jostenes, vēlākā Sesavas pagasta “Kauļos”, apbedīts Lielvircavas kapos, blakus evaņģēliski luteriskajai baznīcai.

Pēc pusotra gadsimta mūsdienīgi skan Jura Alunāna vārdi: “Iemācījušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši.”

Skatīt arī Alunāns Juris

Skatīt arī Latvijas Literatūras centrs

Skatīt arī LIIS resurss

Skatīt arī LIIS resurss 2

Skatīt arī Literatūras elektroniskā krātuve

Skatīt arī LU Mākslīgā intelekta laboratorija

Skatīt arī Vietas