Jānis Poruks

(1871-1911)

Vispretrunīgāk vērtētais latviešu rakstnieks un dzejnieks. "Mēs nojēdzam, ka nāks dzejnieks, kāda mums vēl nav bijis, kuru mums būs grūtāk saprast kā visus tos, kas dziedāja par Dzimtenes kalniem un lejām. Dzejnieks, kurš nedzied ne par tautu, ne par dzimteni, kurš it kā atrauts no zemes, no visām tautiskām un sabiedriskām interesēm: un šis dzejnieks tomēr ir mūsu - latviešu Poruks," tā par Jāni Poruku rakstījis Vilis Plūdonis.

Jānis Poruks dzimis 1871. gada 13. oktobrī Cēsu apriņķa Druvienas pagasta "Prēdeļos". Viņa tēvs Jēkabs Poruks bija saimnieks, vēlāk pagasta vecākais. Jānis Poruks mācījies Druvienas pagastskolā, Liezēres draudzes skolā, absolvējis Cēsu pilsētas skolu. Viņš mācējis iepatikties cilvēkiem, Rīgas Politehnikuma docents Hermanis Vestermanis saskatījis Porukā talantu, tādēļ palīdzējis ar studiju naudu, kā arī palīdzējis meklēt privātskolniekus, bet vēlāk - mecenātus studijām. Jānis Poruks bija viens no piermajiem latviešu intelektuāļiem, kas izglītojies ārzemēs. Viņš studējis Drēzdenes Karaliskajā konservatorijā (1893-1894), mācījies klavierspēli, mūzikas vēsturi un pašmācībā arī filozofiju, bet studijas naudas trūkuma dēļ nācies pārtraukt.

1894. gadā Berlīnē vācu valodā izdota Jāņa Poruka grāmata "Nākotnes reliģija", kurā esejiski izklāstītas Ļ. Tolstoja un F. Nīčes cilvēka koncepcijas. Eiropas kultūras iespaidu pārpilns Poruks 1894. gadā sarakstījis arī noveli "Perpetuum mobile". Pēc atgriešanās Latvijā ar pārtraukumiem strādājis laikrakstā "Mājas Viesis" un žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts". Visi mēģinājumi strādāt ierēdņa darbu beigušies nesekmīgi. Tai laikā Rīga bija kļuvusi slavena ar Vilhelma Ostvalda un Paula Valdena pētījumiem, tādēļ Jānis Poruks sācis studēt ķīmiju Rīgas Politehnikumā (no 1896. gada Politehniskais institūts), taču 1899. gadā kopā ar 295 citiem studentiem atskaitīts - latviešu studentus masveidā atskaitīja par dumpīgumu. Vēlāk (1901-1905) J. Poruks Rīgas Politehniskajā institūtā studējis komerczinātnes.

Pēc 1905. gada Jāņa Poruka dzīvē sākās dvēseles krēslas gadi, viņš dzīvoja Cēsīs pie savas sievas Ernestīnes Pētersones, vairākkārt ārstējās psihisko slimību klīnikās, viņa radošā darbība apsīka. Tai pašā laikā Atis Ķeniņš sāka izdot viņa "Kopotus rakstus", un Jānis Poruks ir viens no pirmajiem latviešiem, kam "Kopoti raksti" iznākuši jau dzīves laikā.

Jānis Poruks miris 1911. gada 25. jūnijā Tērbatā (Tartu), apbedīts Cēsu Lauciņu kapos, 1924. gadā pārbedīts Meža kapos Rīgā. Kapa pieminekli veidojis T. Zaļkalns (1930).