Jānis Ziemeļnieks

(1897-1930)

Jānis Ziemeļnieks (īstajā vārdā Jānis Krauklis) dzimis 1897. gada 24. decembrī Bilskas pagasta Bānūžu muižā vagara ģimenē. Ģimenē četri bērni. Pirmie bērnības gadi aizritējuši skaisti un idilliski, taču 1905. gadā nomira tēvs, bet māte kļuva par vienīgo ģimenes apgādnieci. Bērniem bija jāiet ganos, Jānī radās nepatika pret fizisku darbu, gaidīja ziemas, - tad varēja lasīt grāmatas. Zēns labi zīmēja, prata atdarināt cilvēku, putnu un zvēru balsis. Visciešākā emocionālā saikne veidojās ar māti.

Jānis Ziemeļnieks mācījies vairākās skolās: Plāņu pagasta Sarkaņu skolā (1908-1912); Strenču ministrijas skolā (1912-1914). Tā kā bieži slimojis, mācības brīžiem nācies pārtraukt. Strādājis Strenčos par fotogrāfa mācekli, vēlāk par fotogrāfu - šis amats viņam padevies.

1916. gadā pēc kārtējā nieru slimības uzliesmojuma ārsts parakstījis pirmo opija devu. 1919. gadā Ziemeļnieku iesauca Sarkanajā armijā. Mēnesi viņš nodienēja Pleskavā un Rēzeknē, taču drīz no dienesta tika atbrīvots veselības stāvokļa dēļ. Dzejnieku aizrāva skaistās idejas, taču visai drīz bija skaidrs, ka viņam derdzas spilgtais kontrasts starp cēlajām idejām un asiņainajiem kara notikumiem.

1920. gadā Ziemeļnieks pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kā eksterns nolika gala eksāmenus vidusskolā un sāka strādāt Izglītības ministrijas Mākslas departamentā.
Divdesmito gadu vidū dzejnieks ir cieši saistīts ar Benjamiņu izdevumiem "Jaunākās Ziņas" un "Atpūta". Tie ir viņa galvenā publicēšanās vieta gan dzejā, gan prozā, te viņš sāk izmēģināt roku arī satīras un humora nozarē, rakstīdams pantus zem zīmējumu sērijām. Tolaik draugu un paziņu lokā daudz literātu.
Rīgas periods slimības dēļ ir ļoti sarežģīts un grūts. Nu jau rakstnieks vairs opiju nelietoja sāpju remdināšanai, bet lai aizbēgtu no dzīves, apzināti izmantojot narkotikas, lai aizmirstos.
Ziemeļniekam bija sirsnīgas attiecības ar Raini un Aspaziju, kura pat dēvējusi dzejnieku par savu pāžu, viņa pēdējos dzīves gados aicinot dzīvot Jūrmalā.

1930.gada 18. jūlija rītā dzīvokļa saimniece atrod Jāni Ziemeļnieku mirušu.
Vai tā bija nejaušība, pārdozētas narkotikas? Nekas it kā neliecināja par tik drīzu aiziešanu.
1987. gadā pie mājas Strenčos, Rīgas ielā 17, atklāta piemiņas plāksne.

Aleksandrs Čaks par J. Ziemeļnieku raksta: "Ziemeļnieka dzeja apēda viņa sirdi, visu viņa īso un satraukto mūžu, ja tas savai dzejai ziedoja ne vien savu talantu un prātu, bet arī visas savas jūtas un instinktus."