Jāņa Ezeriņa daiļrade

Jānis Ezeriņš ir īsprozas meistars. Gandrīz visi viņa nozīmīgākie stāsti sacerēti neilgi pirms autora nāves un sakopoti sešos krājumos. Faktiski Ezeriņš ir gluži vai neticamu traģikomisku atgadījumu izstāstīšanas meistars. Viņš bieži izmantojis nejaušas sagadīšanās efektu. Ezeriņa daiļrade ir tik daudzveidīga, ka viņa īsprozas kopojumu savā ziņā varētu uzskatīt par stāstniecības iespēju, sižetu un variāciju enciklopēdiju. Viņa daiļrade ne tikai atstāja spēcīgu iespaidu uz 30. gadu īsprozu, bet atbalsojās arī 60. un 70. Gadu literatūrā (piemēram, daudzas R. Ezeras noveles neapšaubāmi turpina Ezeriņa tradīciju).

Pirmā publikācija - dialogs "Veltas bailes" Zvārguļu Edvarda "Zobgala kalendārā" 1907. gadam, Literārās darbības sākumā J.Ezeriņš daudz atdzejoja A. Bloka, A. Puškina, Ā. Mickeviča, Š. Bodlēra, u.c. autoru darbus, vēlāk tulkoja galvenokārt prozu.

Ezeriņš ir anekdotiskās noveles izkopējs un viens no šī žanra ievērojamākajiem autoriem latviešu literatūrā. Stāstu un noveļu krājumos "Dziesminieks un velns" (1920), "Fantastiska novele un citas" , "Apstarotā galva" (abi 1923), "Leijerkaste" (1. daļa 1923, Kultūras fonda balva; 2.- 1925) personāžu dziļi psiholoģisks tēlojums apvienojas ar strauju sižeta attīstību, situācijām nereti ir absurda iezīmes. Revolūcijas un Latvijas brīvības cīņu atainojumā Ezeriņš spējis apvienot personāža psiholoģijas atklāsmi ar sociāliem un politiskiem akcentiem. Stāstos kolorīts daudzveidīgas vides un cilvēku tēlojums, darbiem raksturīga izteikta ekspozīcija un negaidīts fabulas atrisinājums. Uzmetumos palicis romāns "Pičs Kublenieks" par latviešu Pūcesspieģeli, tautas anekdotēs sakņotu varoni.
Ezeriņš sarakstījis viencēlienu "Siberijas zāle" (1920), dzejoļi apkopoti krājumā "Krāšņatas" (1925).

Citi darbi: "Dāma sērās" , "Invalīda stāsts" , "Gulripšas dārzā" , "Zailana laulība" (visi 1922), "Šaha partija" , "Joču pirts" , "Mērkaķis" , "Prātnieka atriebšanās" (visi 1923).
Raksti 3 sējumos (1935), Kopoti Raksti 5 sējumos (Mineapolisā. 1955); izlases- "Izmeklētas noveles" (1942), "Kādas blusas stāsts" (1944), "Noveļu izlase" (1955), "Stāsti un noveles" (1962), "Dzejas un prozas izlase" (1978), "Dāvinu sirdi" (1982), "Saules kodeļa" (1988, dzeja), "Pusdienas ar mūziku" (1992), "Noveles" (1998).
Nozīmīgi ir J. Ezeriņa veiktie klasikas darbu tulkojumi (Oskara Vailda "Doriana Greja ģīmetne" un citi darbi, vecfranču teika "Okasēns un Nikoleta", Džovanni Bokačo "Noveles", Stendāla "Sarkanais un melnais").