Atbildes, kuras tu meklē

Rūdolfa Blaumaņa dzejas raksturojums

Latviešu literatūrā Rūdolfs Blaumanis ienāca kā stāstnieks, tad pieteica sevi kā novelistu un dramaturgu. Retāk Blaumanis tiek pieminēts kā dzejnieks, kaut gan no viņa oriģināldzejoļu simta (neskaitot ap pusotra simta humoristisko un satīrisko dzejoļu un vēl vienu simtu atdzejoto) ir daudz lielisku mākslas darbu. Vispusība, kas raksturīga viņa literārajai darbībai kopumā, attiecas arī uz dzeju. Viņa spalvai pieder visatšķirīgākie dzejas veidi: gan smalka mīlas un dabas lirika, gan dzejiski ritmizēts humors, satīra, parodijas, tautasdziesmas reminiscences ("Šūpuļa dziesma", "Tautasdziesma"), romances ("Vēl tu nezini"), balādes ("Tālavas taurētājs"), elēģijas ("Memento!", "Zelta jaunība") un odas ("Renatus", "Mana lūgšana").

Izdots neliels dzejoļu krājums "Ceļa malā" (1900, kopā ar Andrievu Niedru). Populāri kļuva R. Blaumaņa dzejoļi "Tālavas taurētājs", "Ziema", "Vēl tu nezini", "Kā zagšus", "Ziedonis klāt", "Pērkons". R. Blaumaņa dzejai mūziku rakstījuši: Alfrēds Kalniņš, Emīls Dārziņš, Emilis Melngailis, Andrejs Jurjāns, Arvīds Žilinskis, Raimonds Pauls, Imants Kalniņš u.c.