"Krauklītis" sarakstīts 1917. gada septembrī un oktobrī latviešu tautai īpaši smagā laikā.
Rainis šo lugu sākumā bija nosaucis par "Brāli un māsu" - lugas idejas rašanos ietekmējušas, viņaprāt, latviešu tautas dziesmās brīnišķīgi tēlotās brāļa un māsas attiecības. Tā sākotnēji iecerēta kā veltījums māsai Dorai, ar kuru Rainis bijis ļoti tuvs. Daļa lugas tika nodrukāta vairākos žurnālos, tad 1920. gada beigās parādījās Jessena "Jaunības Tekās" un drīz pēc tam iznāca kā grāmata vairākos izdevumos un Kopotos rakstos.
Tā ir tautasdziesmu stilizācijā radīta līdzība par brāļa un māsas mīlestību, par māsas aiziešanu tautās, Svešzemnieku, varonību un nodevību. Rainis vienkārši nespēja uzrakstīt "tikai" poētisku līdzību par brāļa un māsas attiecībām (sava laika vēsturiskie notikumi arī izdarīja savas korekcijas sākotnējā iecerē).
"Krauklītis" ir viena no vismazāk iestudētajām Raiņa lugām. Pirmoreiz uz skatuves tā parādījās 1921. gadā Nacionālajā teātrī. To iestudēja Aleksis Mierlauks. Pēdējoreiz "Krauklīti" 2004. gadā sev neraksturīgā stilā Jaunajā Rīgas teātrī iestudēja Māra Ķimele. Viņas iestudējums izpelnījās visai pretrunīgas atsauksmes.
Loģiski, ka Svešzemnieka tēlā un Magonē (Rainim visi būtiskākie sieviešu tēli uztverami kā Latvijas/brīves simbols) katram interpretam dota iespēja "ierakstīt" sev saistošo informāciju. 1921. gadā lugas vēstījums bija attiecināms uz Kurzemes okupāciju, bet 2004. gadā tas stāsta gan par padomiskās pagātnes reālijām, gan arī par kampaņu, kas aģitēja par un pret iestāju Eiropas Savienībā.