Linards Laicens
(1883-1938)
Rakstnieks, tulkotājs. Viņa 20. gs. 20. gadu dzejā un prozā dominē latviešu dzejniekiem neraksturīga ekspresionisma poētika. Revolucionārs, aktīvi darbojās politikā, bijis Saeimas deputāts.
"Esmu domājis, ka katrs acumirklis vērtīgs un ka katrs prieka acumirklis jānotver un jāiestiprina organismā... Bet prieka neiznāk tik lielos apjomos kā sāpju. Būtu jācenšas pēc samērības, tad dzīve būtu darbīgāka, jo labai darbībai vajadzīga laba līdzsvarība." L. Laicens
Linards Laicens dzimis 1883. gada 15. novembrī Jaunrozes pagasta Metumos muižas rentnieka ģimenē. Mācījies Jaunrozes pagastskolā (1892-895) un Apes pagastskolā (1896-1899). 1903. gadā sācis papildināt zināšanas Liepiņu proģimnāzijā Valmierā. Pirmais dzejolis iespiests žurnālā "Apskats" (1904). Pēc gada L. Laicens nokārtoja tautskolotāja eksāmenus kā eksterns. 1905. gadā jaunais dzejnieks organizēja revolucionāro kustību Jaunrozes un Jaulaicenes pagastā. Pēc revolūcijas dzīvoja nelegāli, bija skrīvera palīgs Pleskavas guberņas Novorževas apriņķī, bet 1907. gadā emigrēja uz Somiju. Strādāja par mājskolotāju Mikeli guberņā, mācījās somu valodu. A. Gallena - Kallelas gleznu ietekmē radās iecere atdzejot latviešu valodā somu tautas eposu "Kalevala", iecere realizēta 20. gadu sākumā (grām. 1924).
Pēc atgriešanās Latvijā Laicens dzīvoja nelegāli, bet 1909. gadā par piedalīšanos revolūcijā tika tiesāts un līdz 1911. gadam turēts Rīgas un Valkas cietumos. Pēc atbrīvošanas strādā Ventspils un Valkas laikrakstos. Linarda Laicena daiļrade sākotnēji attīstās reālisma tradīcijā. Pirmie dzejoļi krājumā "Kvēle" (1907) un "Pilsētā un kvēlē" (1912) ir dabas, noskaņu un apceres lirika. L. Laicens mācās A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Strādājis par Latvijas vēstures skolotāju Valmierā. Rīgas periodā (1919-1932) aktīvi darbojies strādnieku legālajās organizācijās un presē. Bijis lektors Tautas augstskolā Strādnieku un zemnieku frakcijas deputāts un vadītājs Saeimā (1928-1932). 1932. gadā emigrējis uz PSRS, 1937. gada 3. jūlijā nošauts.
20. gados tapuši galvenokārt ekspresionisma poētikā veidoti darbi gan dzejā, gan prozā. Autobiogrāfisks materiāls izmantots romānā "Emigrants" (1926) un mākslinieciski nevienādajā cietumu tematikas stāstu krājumā "Kameras" (1929), kā arī romānā "Kliedzošie korpusi" (per. 1927, grām. 1930). Satīriskiem līdzekļiem veidoti stāstu krājumi "Mēbelīgā Rīga un pielikumi" (1924) un "Skaistā Itālija" (1925).
Izmantotā literatūra:- "Latviešu rakstniecība biogrāfijās", Zinātne, 2003, 343. lpp.
Skatīt arī Laicens Linards