Zeiboltu Jēkabs (arī Jēkabs Zeibolts)

(1867-1924)

Zeiboltu Jēkabs ir prozaiķis un dramaturgs, naturālisma (ar romāniem "Ūdens burbuļi", 1900, un "Caurie ziedi", 1913) un reālisma pārstāvis latviešu literatūrā. Rakstījis lugas, stāstus un romānus. Rakstnieka darbi veicinājuši latviešu romāna žanra attīstību. Sarakstījis romānus "Barons Bunduls" (periodikā 1916), "Liktenis" (periodikā 1897, grāmatā 1902), "Rīta salna" (periodikā 1899). Izdoti Raksti (1 -5, 1956).

Rakstnieks dzimis 1867. gada 31. decembrī Bilskas pagasta "Iekaros". Mācījies Bāču pagastskolā, pēc tam Smiltenes un Aumeisteru draudzes skolā. Nepabeidzis Jāņa Cimzes skolotāju semināru Valkā, tomēr ieguvis skolotāja un arī mājskolotāja tiesības. Strādājis par skolotāju vairākās Ziemeļvidzemes skolās. Gadsimtu mijā dzīvojis un strādājis divu kilometru attālumā no Valmieras - Vaidavas ūdensdzirnavās. Pie dzirnavu ēkas nav piemiņas plāksnes, lai gan te aizritējuši Zeiboltu Jēkaba ražīgākie literārās dzīves gadi, tapis arī romāns "Ūdens burbuļi" (1900). Sākoties soda ekspedīciju darbībai, Zeiboltu Jēkabs 1905. gada beigās devās uz Pēterburgu, pēc tam uz Lietuvu. No 1908. gada dzīvoja savās tēva mājās "Iekaros". Pirmā publikācija - stāsts "Zelta Emma" laikrakstā "Dienas Lapa"(1891).

Sarakstījis lugas "Mājas naids" (1895, teātrī 1896) un "Trīs soļi uz laimi" (teātrī 1899), arī "Jaunais skolotājs" (1896), "Mirdza" (1905) un "Saules stars" (sarakstīta 1909, grāmatā 1915. gadā).

Nozīmīgi stāsti: "Garā diena" (periodikā 1898, grāmatā 1902), "Godības Skudrājos" (periodikā 1900), "Zemdabis laimē" (periodikā 1900, grāmatā 1902).

Miris 1924. gada 27. decembrī Bilskas pagasta „Iekaros", apbedīts Smiltenes kapos.

Skatīt arī Zeiboltu Jēkabs

Skatīt arī naturālisms

Skatīt arī Naturālisms