Guntars Godiņš
1958
Dzejnieks un atdzejotājs; viens no aktīvākajiem latviešu tulkotājiem no igauņu un somu valodas; piecu dzejoļu krājumu un 29 tulkotu grāmatu autors.
Guntars Godiņš dzimis 1958. gada 26. aprīlī Viesītē, studējis latviešu valodu un literatūru Latvijas Universitātē (1978-1983), beidzis Helsinku Universitātes somu valodas un kultūras kursus (1994). Pirmā publikācija dzejoļi "Saule riet..." un "Paņem lūpās..." laikrakstā "Padomju Students". Abi pirmie dzejoļu krājumi "Tas nepasacītais" (1985) un "Ar atpakaļejošu datumu" (1989) tikuši jūtami cenzēti ‒ tajā laikā G. Godiņš rakstīja asu un ironisku zemtekstiem bagātu pretpadomju dzeju. Strādājis Latvijas Radio literatūras nodaļā, bijis nodaļas redaktors populārajā žurnāla "Avots" (1987‒1991).
Dzejoļu krājums - "Ēnu nesēji" (1993; O. Vācieša literārā prēmija) „iezīmē lūzumu Godiņa daiļradē - aktīvo pretstāju padomju varai nomaina neiesaistīšanās pozīcija [..]("Latviešu rakstniecība biogrāfijās", 2003). 2000. gadā iznāca krājums "Nakts saule", bet 2008. gadā ‒ ar nosaukumu "CV" iznācis G. Godiņa dzejoļu apkopojums (1978‒2008). Grāmatā autors izmantojis gan savulaik publicētos, gan cenzūras aizliegtos, kā arī pilnīgi jaunus dzejoļus.
Godiņa dzeju komponējuši U. Stabulnieks, A. Virga, G. Godiņa dvīņubrālis A. Godiņš, U. Prauliņš, A. Mariševs.
Tulkojis daudzus igauņu un somu autoru darbus: J. Kaplinska stāsti "Kas ko ēd, kurš kuru apēd" (1993; kopā ar R. Karmu), dzejas izlase "No putekļiem un krāsām" (2001; arī ievada autors; Igaunijas Kultūrkapitāla fonda prēmija), T. Ennepalu "Saules vergi" (1998), G. Ilvesa grāmata "Katastrofas, kas satricināja pasauli" (1-2; 1999) u.c. Tulkojis arī bērnu literatūru: A. Kivirekha grāmatas "Lote no Izgudrotāju ciema" (2011; J. Baltvilka balva) un "Kaka un pavasaris" (2012) u.c.
Par tulkojumiem saņēmis daudzus apbalvojumus- vairākkārt Igaunijas literāro balvu "Via Estica", kā arī Ziemeļvalstu balvu "Ar sirdi ziemeļos"; Dzejas dienu balvu par I. Lābana dzejas izlases "Putnu mistiskais mugurkauls" (2003) un M. Trātsa grāmatas "Haralas dzīvesstāsti" atdzejojumu (2005). Trīsreiz saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu - par igauņu tautasdziesmu izlasi "Ozols auga debesīs" (2002), dialektā atdzejoto somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzejas izlasi "Kad gos smei" (2012) un Artura Alliksāra grāmatas "Dzeja" (2013) tulkojumu. Apbalvots ar Somijas Lauvas Ordeņa bruņinieka ordeni (2013).
No 1992. līdz 1996. gadam Godiņš strādāja par Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēža vietnieku, bet no 1998. līdz 2010. gadam bija kultūras atašejs Latvijas vēstniecībā Tallinā. 2010. gadā atgriezies Rīgā, pašlaik ir literārā žurnāla "Latvju Teksti" redaktors, aktīvi tulko un atdzejo igauņu literatūru.
Izmantotā literatūra:
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R, 2003.
- www.literature.lv
- www.delfi.lv/kultura/news/literaturas-gada-balva/vards-nedzivo-viens-saruna-ar-guntaru-godinu.
- www.lv.wikipedia.org/wiki/Guntars_Godiņš