Māris Čaklais
1940-2003
Dzejnieks, publicists, tulkotājs, redaktors
Dzimis 1940. gada 16. jūnijā mazā Kurzemes pilsētiņā Saldū, kur abi vecāki strādājuši patērētāju biedrībā, tēvs Fricis Alberts (1912-1979) bijis veikala noliktavas pārzinis, bet māte Vēra - (1918-1998) pārdevēja. Mācījies vairākās pamatskolās, ejot uz skolu sadraudzējies ar dabu, klausījies putnu dziesmas un vēja šalkas. Beidzis Saldus vidusskolu (1958). Iestājies LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā, vēlāk pārgājis uz žurnālistiem. Studiju laiks bijis interesants. Staļina laika dzelžainais tvērien bija mazliet atslābis, un studenti varēja atļauties arī kādu brīvāku domu. Kopā ar Čaklo studējuši vēlāk pazīstami dzejnieki un kultūras darbinieki: Reinis Ādmīdiņš, Vitauts Ļūdēns, Rišards Labanovskis, Mārtiņš Poišs, Aldis Ermanbriks u.c. Aktīvie jaunieši izdeva tam laikam brīvdomīgu literāru žurnālu Sirds uz trotuāra, kuru pēc tam bargi kritizēja fakultātes vadība, un tas nonāca arī Valsts drošības komitejas uzmanības lokā un tika uzskatīts par bīstamu.
Kad presē parādījās pirmais Māra Čaklā dzejolis, viņam vēl nebija pat 20 gadu. Viņš daudz rakstīja un bieži publicēja savus dzejoļus periodikā. Piedalījās jauno autoru seminārā. Jau pirms pirmās grāmatas iznākšanas 1964. gadā Čaklo uzņēma Rakstnieku Savienībā. Viņu rekomendēja Vizma Belševica, Ojārs Vācietis un Mirdza Ķempe. Vizma Belševica: „Par to, ka Māris Čaklais ir īsts dzejnieks, man nav bijis šaubu kopš viņa pirmajām publikācijām. Viņa balss jau tad nebija sajaucama ar citām, tai piemita noteikts personības savdabīgums."
Mārim Čaklajam izdoti 16 dzejoļu krājumi, 5 dzejas izlases, 5 bērnu dzejas izlases, 4 esejas, 4 prozas grāmatas. Par viņa dzeju Jānis Peters saka: „Māris bija ļoti oriģināli domājošs - viņš nav tik poētisks jeb dzejisks tādā jutekliskā latviešu klasiskās dzejas stilā. Izlasi pirmo rindu un prāto, ka drusku velk uz prozu. Un tad aiziet tik aizgrābjoši emocionālas lietas. Viņš nemaldās pa taciņām, bet pa taisnu ceļu dodas uz dzejoļa un domas mērķi. Skaidrība ir ārkārtīgi nozīmīga viņa dzejā. Māris nerakstīja primitīvi, bet arī ne samudžināti. Un vēl - Māris bija ironisks cilvēks, brīžiem pat sarkastisks. Visur tam saredzēja pamatu."
Daudz darbojies arī žurnālistikā, visbiežāk rakstīdams par literatūras un kultūras dzīves notikumiem. Jau studiju gados M. Čaklais strādāja vairākās redakcijās, bijis laikrakstu Literatūra un Māksla (1960-1966), Padomju Jaunatne (1962-1963) un izdevniecības Liesma līdzstrādnieks (1966-1969). Strādājis arī par laikraksta Literatūra un Māksla dzejas nodaļas vadītāju (1969-1973), bijis galvenais redaktors (1987-1991), kurš pirmais Latvijā atļāvies uz avīzes vāka nodrukāt Brīvības pieminekļa fotogrāfiju. Pēdējos dzīves gados ražīgi darbojies prozā, sarakstījis grāmatas par komponistu Imantu Kalniņu, arhitektu Gunāru Birkertu, Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.
Dzejnieks Māris Čaklais katram no mums saistās ar kaut ko savu, vienam ausīs ieskanēsies Dzeguzes balss, citam - Uzsniga sniedziņš balts, vēl citam - Lilioma dziesma. Tieši Čaklais ir autors Liepājas skaistajai definīcijai - pilsēta, kurā piedzimst vējš. Māra Čaklā dziesmu teksti ir pavisam īpašs gadījums, dziesmas, kas tapušas, sadarbojoties ar Imantu Kalniņu nu jau ir klasika.
Tas gan nav bijis tikai Imants kalniņš, dziesmas ar Māra Čaklā dziesmu tekstiem komponējuši Kārlis Auzāns, Mārtiņš Brauns, Līga Celma, Pauls Dambis, Anta Eņģele, Gunārs Freidenfelds, Edmunds Goldšteins, Romualds Grīnblats, Aldonis Kalniņš, Alfrēds Kalniņš, Imants Kalniņš, Romualds Kalsons, Valters Kaminskis, Andris Kārkliņš, Juris Karlsons, Aleksandrs Kublinskis, Adrians Kukuvass, Juris Kulakovs, Ēriks Ķiģelis, Fēlikss Ķiģelis, Jānis Ķirsis, Zigmars Liepiņš, Alfrēds Madzulis, Anna Mangule, Selga Mence, Raimonds Pauls, Imants Paura, Juris Pavītols, Pēteris Plakidis, Jānis Porietis, Ilze Purmaliete, Ģederts Ramans, Boriss Rezņiks, Vilnis Salaks, Ungars Savickis, Jānis Sildegs, Ādolfs Skulte, Uldis Stabulnieks, Pēteris Vasks, Andris Vecumnieks, Anna Veismane, Imants Zemzaris, Āris Ziemelis, Arvīds Ziemelis, Valdis Zilveris un te vēl nav pieminēti ne tuvu visi dziesmu autori.
Apbalvojumi Andreja Upīša prēmija (1976), Latvijas Komjaunatnes prēmija (1980), LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums (1985), F. Nansena starptautiskā prēmija (1994), Literatūras gada balva (2000), Triju Zvaigžņu ordenis (2000), Herdera balva (Vīnes universitātē; 2002)
Miris 2003. gada 13. decembrī Rīgā.
Izmantotā literatūra:
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R, 2003.
- Māris Čaklais Raksti, 1. sējums, Mansards, 2017
- http://eliterature.lv
- https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/dzejas-skolotajs-un-draugs-dzejnieks-maris-caklais-jana-petera-atminas.a274226/
Skatīt arī Kalniņš Imants
Skatīt arī Autogrāfs
Skatīt arī Vortāls literatura.lv
Skatīt arī Māris Čaklais Jāņa Petera atmiņās