Eiripīds (Eurīpids)
(Eurīpidēs,Εὐριπίδης; ap 484./480 gadu p. m. ē. Atēnās -406. g. p. m. ē. Maķedonijā)
"Es saprotu, cik šaušalīgs būs nedarbs mans,
Bet kaislība par manu prātu stiprāka —
Tā mirstīgos uz visiem noziegumiem velk!
/Eiripīds, "Mēdeja"/
"Gatavie muļķi mums bijuši senči,
droši bez kļūdas to apgalvot varam;
dziesmas tie radīja jautrības brīžiem,
svinīgām dzīrēm un mielastiem grezniem,
dzīvi lai paši sev darītu jautru.
Taču neviens vēl nav līdzekļus radis
remdēt ar skaņām un daudzbalsu dziesmām
mirstīgo briesmīgās mokas, ar kādām
nāve un likstas mums ģimenes ārda." /Eiripīds, "Mēdeja"/
Par sengrieķu dramaturga Eurīpida dzīvi zināms maz. Tiek uzskatīts, ka viņš piedzimis ievērojamā ģimenē. No Eurīpida darbiem var secināt, ka viņš ieguvis labu izglītību - dažādos avotos tiek minēti vairāki filozofi, pie kuriem viņš varētu būt mācījies. Ir ziņas, ka viņam piederējusi lielākā bibliotēka tā laika Atēnās. Gandrīz 50 gadus viņš darbojies kā traģēdiju rakstnieks, vairāk nekā divdesmit reizes piedalījies traģiķu sacensībās, bet uzvarējis tikai piecas reizes, turklāt piekto jau pēc nāves Tas Eurīpidu padara par savas dzīves laikā vismazāk novērtēto traģēdiju autoru (salīdzinot ar Aishila un Sofokla uzvarām). Izskaidrojams tas galvenokārt ar konservatīvi noskaņoto atēniešu negatīvo attieksmi pret dzejnieka jauninājumiem dramaturģijā, toties pēc nāves viņš ir bijis viens no grieķu iemīļotākajiem autoriem, un viņa daiļrade ietekmējusi visu turpmāko literatūru, tēlotāju mākslu, mūziku.
Eurīpids lielāko daļu savu darbu sarakstījis Peleponēsas kara laikā un tajos jūtamas šī smagā un ilgstošā kara atskaņas. Lielāko vērību savos darbos viņš pievērsis cilvēka garīgajai pasaulei. Grieķu literatūra pirms Eurīpida vēl nav pazinusi psiholoģiski tik dziļu cilvēka, īpaši sievietes, jūtu dzīves analīzi, tik spilgtu cilvēka kaislību atainojumu. Traģiskais konflikts nenoris starp varoni un ārpus viņa esošiem spēkiem, bet gan cilvēka dvēselē. Dramaturga varoņi ir cilvēki, kas svārstās, šaubās, cīnās paši ar sevi. Viņa uzmanību vairāk saista varoņu pārdzīvojumi nekā darbības risinājums un ārējie konflikti.
No 90 Eurīpida darbiem līdz mūsdienām saglabājušās 17 traģēdijas - Alkestīda, Mēdeja, Heraklīdi, Hipolits, Andromahe, Hekube, Lūdzējas, Elektra, Trakojošais Hērakls, Trojietes, Ifigenija tauru zemē, Ions, Helena, Feniķietes, Orests, Bakhantes, Ifigenija Aulīdā un vienīgā no antīkās pasaules pilnībā saglabājusies satiru luga Kiklops.
Izmantotā literatūra:
- Sengrieķu traģēdijas, Rīga, Liesma, 1975.
- L. Čerfasa, L. Fomina. Antīkās literatūras vēsture, Rīga, Zvaigzne, 1968
- https://enciklopedija.lv/skirklis/3113-Eurīpids
Skatīt arī Eiripīds
Skatīt arī Traģēdija
Skatīt arī Nacionālā enciklopēdija; Eurīpids