Viljams Šekspīrs
(1564-1616)
(William Shakespeare)
Angļu dzejnieks un dramaturgs, tiek uzskatīts par izcilāko angļu valodā rakstījušo autoru pasaulē. Viņš ne tikai izmainīja angļu valodas lietojumu, bet ielika arī spēcīgus pamatus teātra kultūrai Anglijā.Šekspīrs uzrakstīja vairāk nekā 10 traģēdijas, 17 komēdijas, vairāk nekā 150 sonetus un daudzus romantiskus dzejoļus. Par Šekspīra dzīvi ir zināms ārkārtīgi maz - nav saglabājusies neviena Šekspīra vēstule, dienasgrāmatas ieraksts vai kādas konkrētas atmiņas par viņu.
Viljams Šekspīrs dzimis 1564. gadā Stretfordā pie Eivonas. Zināms, ka 26. aprīlī viņš ticis kristīts, bet īsto dzimšanas datumu tā arī nav izdevies noskaidrot. Viņa tēvs Džons Šekspīrs bijis turīgs amatnieks, māte Mērija Ārdena - muižnieka meita. Viņam bija septiņi brāļi un māsas. Jādomā, ka zēns apmeklēja Stretfordas ģimnāziju, kur studēja latīņu valodu un literatūru. 18 gadu vecumā apprecējies ar turīga zemes īpašnieka meitu, kura bija vairākus gadus vecāka par viņu. Viņiem bija trīs bērni. Apmēram 23 gadu vecumā Viljams pārcēlās uz Londonu, kur tā vai citādi nokļuva teātrī. Nav īsti zināms, kad sākās viņa karjera, taču biogrāfi šo posmu attiecina uz 1580. gadu vidu. Šekspīrs salīdzinoši ātri kļuva par aktieri, spēlējot dažādās teātra trupās, bet ar laiku sāka rakstīt lugas. Lielāko daļu savu darbu Viljams Šekspīrs radīja laikā starp 1589.-1613. gadu, sacerot galvenokārt komēdijas un vēsturiskas lugas. Bet ap 1608. gadu dramaturgs sāka rakstīt traģēdijas. Tad arī tapa tādi slaveni darbi, kā "Hamlets", "Otello", "Karalis Līrs", "Makbets". Daļu darbu viņš radīja, sadarbojoties ar citiem autoriem. Dramaturgs bija pazīstams un atzīts jau dzīves laikā, tomēr īstu slavu piedzīvoja pēc nāves. 17. gadsimta sākumā daudzi Londonas teātri tika slēgti mēra uzliesmojuma dēļ, tāpēc īsi pirms nāves Šekspīrs atgriezās Stretfordā. Viņš nomira 1616. gada 23. aprīlī,apglabāts Stredfordā, Svētās Trīsvienības baznīcas kapellā - turpat, kur ticis kristīts.
„Joprojām nav pieklusuši arī Šekspīra autorības apšaubītāji (..).(..) mums pašiem bijis savs antišekspīrists - tehnisko zinātņu doktors, fiziķis, Šekspīra sonetu un lugu tulkotājs un pētnieks Juris Birzvalks (1926-1995), kurš, šo darbu autorību piedēvēja Rodžeram Menersam, piektajam Ratlendas grāfam. Par šo jautājumu savulaik esmu daudz diskutējusi ar ievērojamo krievu šekspirologu Alekseju Bartoševiču un piekrītu viņa viedoklim. Proti: kamēr nevienam no daudzo alternatīvās autorības teoriju radītājiem nav izdevies atrast absolūti pārliecinošus pierādījumus, ir loģiski pieņemt, ka šos darbus varēja sarakstīt aktieris Viljams Šekspīrs, jo tos ir radījis teātra praktiķis, kurš ne tikai teicami pārzināja tā laika laukuma teātra īpatnības un publikas gaumi, bet prata piemēroties arī galma izklaides prasībām. Pētnieki ir pierādījuši, ka Šekspīra lugas ir tapušas teātrī kā teksti konkrētas trupas vajadzībām".
Guna Zeltiņa. Šekspīrs Ar Baltijas akcentu. R., 2015.
Izmantotā literatūra:
- Guna Zeltiņa. Šekspīrs Ar Baltijas akcentu. R., 2015
Skatīt arī Šī diena vēsturē
Skatīt arī Vikipēdija