Māris Rungulis

(1950)

Rakstnieks.

Viens no populārākajiem latviešu bērnu un pusaudžu dzejniekiem, rakstniekiem, arī žurnālists un redaktors. Grāmatas daudzkārt ieguvušas bērnu žūrijas balvas (2004, 2005, 2006, 2007, 2008, 2009, 2010, 2013). Saņēmis arī Jāņa Baltvilka balvu par grāmatām: „Pastaiga mirušo pilsētā" (2017), „Lapsu kalniņa mīklas" (2014), „Divdabis un Stulbcepure" (2005); Literatūras gada balvu par grāmatu „Kaķu ģenerālis"(2009), Pastariņa prēmiju par grāmatu „Zaļā menca"(2007) u. c.

Māris Rungulis dzimis Liepājā 1950. gada 16. maijā. Beidzis Liepājas 5. vidusskolu un Latvijas Universitātes Žurnālistikas nodaļu. Studiju gados strādājis par ugunsdzēsēju, fotogrāfu, inkasentu un korespondentu. Jau vidusskolas laikā iesaistījies Liepājas literārajā apvienībā, kas darbojās pilsētas laikraksta „Komunists" (tagad „Kurzemes Vārds") paspārnē, kur tolaik varēja prasīt padomu tādiem pieredzējušiem un pazīstamiem rakstniekiem kā Egons Līvs, Olafs Gūtmanis, Nora Kalna u. c. Pirmais dzejolis „Kadiķu ogas" 1968. gadā ir publicēts vietējā laikrakstā.

Pēc studijām strādājis bērnu preses izdevumos - laikrakstā „Pionieris" un žurnālā „Zīlīte", bet 1991. gadā izveidojis atsevišķu žurnālu maziem bērniem „Ezis", ko rediģējis līdz 2003. gada rudenim, kad nelaimes gadījumā gāja bojā tuvs draugs un kolēģis, žurnāla „Zīlīte" galvenais redaktors Jānis Baltvilks, tad pārņēmis „Zīlītes"redaktora pienākumus (līdz 2013).

Paralēli darbam presē sarakstījis un izdevis vairākus desmitus grāmatu bērniem un jauniešiem.

Bērniem sarakstījis 12 dzejoļu krājumus, jaunākie: „Tipu, tapu, plunkš!" (2008), „Tuk, tuk, mizgrauzi!" (2008), „Olu skola" (2010), 19 stāstu krājumus, jaunākie: „Aste, ko luncināt" (2011), „Nekrietnais Alfrēds"(2012), „Mana mīļā učene"(2013), „Lapsu kalniņa mīklas"(2014). Deviņdesmitajos gados sastādījis arī bērnu folkloras kopojumus, no kuriem lielu popularitāti ieguvis krājums „Spoku stāsti" (1991).

„Svarīgi ir tas, ka grāmatai nav padomju „vēsturiskajai" bērnu literatūrai raksturīgās apoloģijas un augstās ideoloģizācijas pakāpes. Tie nav mūsdienu Latvijas „Trīs šķūnīši, un tas ir ļoti svarīgi! Grāmata piedāvā ne tikai intrigu ar piedzīvojumu romāna elementiem, bet arī aicina domāt, vērtēt cilvēkus, viņu rīcību un, protams, arī laiku... To laiku, par kuru šodien vēstures stundās stāsta tikai dažas minūtes.

Māra Runguļa grāmata ir notikums ne tikai bērnu literatūrā, bet arī zināms atskaites punkts pagātnes reprezentācijā. Līdz šim esam pieņēmuši, ka par Latvijas pagātni ar bērniem jārunā tikai caur skolas mācību grāmatām, brīnoties, ka interese par vēsturi katastrofāli krītas. Protams, ka viena grāmata stāvokli neizmainīs, bet tas ir labs sākums, lai mēs saprastu, ka ar bērniem par pagātni var un vajag runāt arī ar literatūras starpniecību."

(Zellis, Kaspars. Mežabrāļi un pagātnes reprezentācijas. Māris Rungulis „Lapsu kalniņa mīklas". Ubi Sunt, 2014, 11. jūl.)

Izmantotā literatūra:

1. https://literatura.lv/lv/person/Maris-Rungulis/871996
2. https://www.zvaigzne.lv/lv/autori/apraksts/?id=229232