Kārlis Vērdiņš

1979

Dzejnieks, tulkotājs, pētnieks, Dr. philol. (LU; 2009).

Kārlis Vērdiņš dzimis 1979. gada 28. jūlijā Jelgavā. Vecāki skolotāji. Bērnībā, dzīvojot klusā privātmāju rajonā, novērtējis iespēju ieslēgties istabā un lasīt. Beidzis Jelgavas 4. vidusskolu. Jelgava ir viņa pilsēta, jo „Jelgavā, Dārzkopju ielā pagāja mana bērnība un skolas gadi. Šeit es lasīju grāmatas un vēlāk arī rakstīju pirmos dzejoļus, kopā ar klasesbiedriem rīkoju pirmās mazās mājas ballītes. Šeit joprojām dzīvo mana mamma, tāpēc šo vietu Jelgavā apmeklēju visbiežāk.” Absolvējis Kultūras akadēmiju, iegūdams maģistra grādu kultūras teorijā (2004). Doktora grādu (Dr. philol.) literatūrzinātnē aizstāvējis Latvijas Universitātē ar promocijas darbu „Latviešu dzejproza 20. gadsimtā”, kas ir pamatā monogrāfijai „Bastarda forma: Latviešu dzejprozas vēsture” (2011). Kopš 2007 strādā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. Šādā kontekstā dzejnieks saka: „Mana aizraušanās ir pētniecība – tā ir joma, kurā nekad nav iespējams paveikt visu. Taču ceru, ka man būs iespēja paveikt vēl daudz.” Ieguvis doktora grādu salīdzināmā literatūrzinātnē Vašingtonas Universitātē Sentluisā (2022).

Dzejas krājumu „Ledlauži” (2001), „Biezpiens ar krējumu” (2004), „Es” (2008), „Mēs” (kopotā dzeja, 2012), „Pieaugušie” (2015), Gatavā dzeja" (2020), „Lībiešu balādes / Līvõd balādõd” (2023) autors. Sarakstījis arī četrus dzejas krājumus bērniem: „Burtiņu zupa” (2007), „Tētis” (2016) un „Dilles tante” (2018), „Jandāliņš" (2023).

Dzejai raksturīgs ironisks skatījums uz sociāliem stereotipiem, kultūras un literatūras tradīcijām; kā arī labsirdīgs humors, erotisms un cilvēkmīlestība. Dzeja tulkota vairākās pasaules valodās. Pats saka ka „flirts ar publiku ir neatņemama rakstnieka dzīves sastāvdaļa. No vienas puses, ja uzbāzies par daudz, “tagad izklāšu jums visu savu dvēseli”, tas apniks. No otras puses, ja būsi noslēgts „ne ar vienu nerunāšu, viss ir manās grāmatās”, kaut kā pietrūks. Tāpēc rakstnieka attiecības ar publiku salīdzinu ar flirtu: ar vienu roku publiku sauc sev klāt un sola patīkamu pieredzi, ar otru grūž prom, provocē, šokē, izsit no komforta zonas. Tā nu es cenšos kaitēties.” Par dzejoli „Karavīri” saņēmis dzejas balvu „Olivereto” (2007), dzejolis „Come to Me” iekļuvis piecdesmit pēdējo gadu labāko mīlas dzejoļu sarakstā pasaulē. Iznākusi dzejas izlase angļu valodā „Come to Me” (2015).

Dzejoļu krājums „Gatavā dzeja” (2020), „kurā apkopoti teksti, kas veidoti tehnikā, kas vizuālajā mākslā pazīstama kā „ready-made” un nozīmē gatavu ikdienišķu objektu pielīdzināšanu mākslas darbiem. Izmantoti mums ikdienā apkārt cirkulējoši teksti: lietošanas pamācības, e-pasta vēstules, interneta ziņas, sludinājumi un materiāli, ar kuriem dalās Facebook lietotāji, kā arī Google meklētāja rezultāti un administratīvu, zinātnisku vai publicistisku tekstu fragmenti”. (https://www.neputns.lv/products/gatava-dzeja)

Raimonds Ķirķis, krājuma redaktors saka: „Krājums iezīmē pagrieziena punktu kā autora radošajā biogrāfijā, tā arī mūsdienu latviešu dzejas norisēs kopumā. Atsakoties no iepriekšējos krājumos izstrādātā rokraksta, Vērdiņš šeit strādā ar atrastiem, jau gataviem tekstiem, atsakoties no pretenzijām uz subjektīvu pārdzīvojumu unikalitāti vai poētisku virtuozitāti. Tāpat arī krājums aicina pārvērtēt grāmatas kā ideoloģijas, masu ražošanas, birokrātijas, interneta un mediju, vēsturisku artefaktu un ekonomisko apstākļu ietekmju un izpausmju kopsummu.” (https://www.neputns.lv/products/gatava-dzeja).

Dzejnieks sadarbojies ar latviešu komponistiem un mūziķiem – Ē. Ešenvaldu, A. Dzenīti, I. Busuli, K. Lāci grupu „Sigma”. Sarakstījis libretu Ērika Ešenvalda operai „Augļu koks ir Jāzeps” (kopā ar Ingu Ābeli; 2007) un Andra Dzenīša operai „Dauka” (2012). Jēkaba Nīmaņa izrādes „Ceļojums uz ziemeļiem” dziesmu tekstu autors (2019).

Saņēmis: Latvijas Literatūra gada balvu kategorijā „Bērnu literatūra” (2008; par krājumu „Burtiņu zupa”); kategorijā „Labākais dzejas darbs” par krājumu „Pieaugušie” (2016); kategorijā „Labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā” par Emīlijas Dikinsones bilingvālās dzejas izlases „Āboliņš un bite/One Clover & a Bee” atdzejojumu (2018); Dzejas dienu balvu par gada labāko dzejoļu krājumu „Es” (2008); Autortiesību bezgalības balvu par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk skanējušo dziesmu „Melanholiskais valsis” ar Emīla Dārziņa melodiju grupas „Prego” izpildījumā (2006); Normunda Naumaņa Gada balvu mākslas kritikā par publikācijām 2021. gadā (2022) u.c.

Izmantotā literatūra:

1. https://literatura.lv/lv/person/Karlis-Verdins/874785
2. https://maciunmacies.valoda.lv/speles/Latvija_laika_un_telpa_personibas_un_notikumi/verdins/verdins1.html
3. https://www.lma.lv/akademija/musu-cilveki/karlis-verdins
4. https://jauns.lv/raksts/sievietem/372159-stiligakais-latviesu-dzejnieks-karlis-verdins-sarmants-bezkauna-ar-doktora-gradu
5. https://natre.lv/izstade-mes-jelgava-un-pasaule/karlis-verdins/
6. https://www.neputns.lv/products/gatava-dzeja